Šīs grāmatas galvenais sižets ir ļoti vienkāršs. Darbība norisinās Spānijā un galvenokārt Ēģiptē. Romāns stāsta par kādu aitu ganu, kurš cenšas īstenot savu likteni, piepildot savus sapņus – viņš nosapņo, ka pie Ēģiptes piramīdām atrod dārgumus. Tādēļ aitu gans no Spānijas dodas pāri tuksnesim uz piramīdām, bet ceļā viņam jāpārvar lielas grūtības: naudas trūkums, tuksneša šķērsošana, cilšu kari un citas. Tomēr viņš nepadodas. Ceļojuma laikā viņš satiek gudrus un izglītotus cilvēkus, no kuriem aitu gans mācās pazīt pasauli un pilnveidot sevi, kā arī apgūst visvisādas dzīves gudrības. Ceļā viņš sastop arī savu mūža mīlestību – tuksneša sievieti, un paliek tai mūžīgi uzticīgs, kaut arī viņam nākas doties tālu prom no viņas. Bet galu galā viņš nonāk pie sava mērķa – piramīdām, tur viņš uzzina, ka viņa bagātības visu laiku bijušas turpat viņa dzimtajā pilsētā, tomēr viņš nenožēlo šo ceļojumu, jo ir pilnveidojis sevi un iepazinis pasauli, tās gudrības un sapratis savas dzīves jēgu un piepildījumu.
Šis sižets pats par sevi nebūt nav tas aizraujošākais, tas arī šajā romānā nav galvenais, jo romāna būtība ir apslēpta aitu gana pārdomās un ceļojuma gaitā gūtajās atziņās. Lasot romānu es ne tik daudz pievērsu uzmanību galvenajam sižetam, bet gan romānā filozofijai, paustajām dzīves patiesībām, romānā paustās atziņas nepārtraukti salīdzināju ar savu dzīvi, un, manuprāt, tas ir tas, ko autors arī vēlējies panākt.
Telpas un vides nozīme romānā.
Romānā autors nav pievērsis lielu uzmanību sīku detaļu aprakstīšanai, nav nekā lieka, arī cilvēkus viņš nesauc vārdos, pat galvenā varoņa vārds ir minēts tikai vienu reizi – pašā romānā sākumā, turpmāk viņu autors vienkārši sauc par aitu ganu. Un tas nemaz nav vajadzīgs, lieki sīkumi tikai novērstu uzmanību no romāna galvenās filozofijas. Es arī pamanīju, ka autors romānā izmanto daudz simbolus, piemēram, tuksnesis romānā simbolizē šķietami nepārvaramas grūtības. Autors, stāstot romānā par zīmju nozīmi mūsu dzīvē, šādā veidā māca lasītāju uztvert zīmes un simbolus, tos skaidrot. …
