Esejas nosaukums ir „Personība un masas”. Temata izvēli noteica interese par indivīda un pūļa veidošanos, to līderiem, par to kas notiek ar indivīdu, ja viņš nonāk šajā pūlī. Temats ir aktuāls, jo sabiedrības ietekme uz indivīdu ir ļoti liela, it īpaši mūsdienās. Sabiedrība ir nonākusi pie tā, ka gandrīz vai katrs, būdams par tās skrūvīti, nedzīvo savu individuālo dzīvi, bet gan kā marionete tiek vadīts bieži vien viņam neatbilstošā virzienā. Personība un masu savstarpējās attiecības mūsdienu sabiedrībā ir kļuvušas par aktuālu problēmu jeb vienkāršu tēmu, par kuru tiek spriests dažādos tautu slāņos, masu mēdijos, Pasaules līmenī, jo jaunajā gadsimtā cilvēcei ir tieksme nonivelēties, kļūt vienādai un nolīdzināties. Lielākais vairums cilvēku top par vispārēju vidusslāni, kas ievelk sevī ikvienu, neļaujot atšķirties nekādā jomā. Bet, lai varētu spriest par šo tēmu, ir jānoskaidro, kas īsti ir personība un masa un kādus cilvēkus sevī ietver šie termini.
Cilvēks, tā personība ir daudzu zinātņu uzmanības centrā, piemēram, filozofijas, antropoloģijas, socioloģijas u.c. Psiholoģijā personība ir jebkurš cilvēks, kas spēj apzināti vadīt savu darbu, kontrolēt savu rīcību. Ikdienā par personību uzskata cilvēku, kurš atšķiras ar kaut ko izcilu. Termina „personība” izcelsmi saista ar antīko teātri, kurā ar personu (no etrusku valodas) apzīmēja masku, ko uzliek sejai atbilstoši lomas attīstībai. Patiesībā par personību cilvēks sāk veidoties jau mātes miesās, izjūtot vecāku attieksmi pret sevi.
No filozofijas viedokļa, personība nosaka cilvēka individuālās atšķirības. Personība ir tas, kas ikvienu cilvēku padara par neatkārtojamu. Ar personību saistās arī cilvēka izturēšanās, patstāvīgums. ”Personības rašanās priekšnoteikumi ir sevis izpratne, griba un uzdrīkstēšanās.”
…
