Pētera Ērmaņa (1893–1969) dzejas krājumu “Es šaubos, es ticu” izdod Letas mazā bibliotēka 1923. gadā, un tajā apkopoti autora sarakstītie dzejoļi laikposmā no 1920. līdz 1922. gadam. P. Ērmanis raksta ekspresionisma dzeju; to lielā mērā ietekmējusi kara pieredze – jau 1915. gadā autors tiek iesaukts cariskās Krievijas armijā, vēlāk karo arī latviešu bataljonā. Pirmskara gados viņš publicējis savu pirmo stāstu “Maija” (1912), dzejoli “Divi gaismas varoņi” (1913) un grāmatu “Jāņu vakarā” (1913), tomēr plašāk P. Ērmanis ir pazīstams tieši kā ekspresionisma dzejas pārstāvis. To vislabāk raksturo jau iepriekš minētais krājums “Es šaubos, es ticu” un 1920. gadā izdotais krājums “Es sludinu”.
Dzejolis “Verbs varenais” sarakstīts 1920. gadā – pēckara laikā, kad cilvēku pasaule ir izpostīta un to nepieciešams būvēt no jauna. Šis dzīves aspekts arī ir ekspresionisma koncepta pamatā – tieksme pēc jaunas izteiksmes. Līdzās jaunā meklējumiem stipri jūtama arī kara pieredze, kas izteiksmi padara sakairinātu, traumatizētu, arī saraustītu. Šī jaunā strāvojuma dzeja ir ekspresīvi iedarbīga.…