Pilsoņa un valsts savstarpējās tiesības un pienākumi

Valsts tiesības, pienākumi un atbildība pret Latvijas pilsoni – katrā valstī pastāv noteikta normu sistēma, kura regulē valsts attiecības ar pilsoni, tās tiesības un pienākumus, kā arī atbildību:
1) Valsts garantē pilsoņiem tiesības piedalīties valsts un sabiedrības lietu lemšanā tieši vai ar brīvi ievēlētu pārstāvju (deputātu) starpniecību;
2) valsts garantē saviem pilsoņiem vienlīdzīgas tiesības ieņemt valsts amatus un dibināt
politiskas partijas;
3) Latvijas Republikas pilsoņiem var nodot īpašumā vai pārdot zemi vai citus dabas resursus, izņemot, ja Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos noteikta cita kārtība;
4) Valsts garantē Latvijas Republikas pilsoņiem tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu jebkurā valsts teritorijā, kā arī brīvi izbraukt no valsts un atgriezties tajā.
5) Atrodoties ārvalstīs LR pilsoņiem tiek garantēta valsts aizsardzība un aizgādnībā;
6) Valsts piešķir Latvijas Republikas pilsoņiem tiesības turēt reģistrētus ieročus.
7) Valstij ir jāgarantē ikvienam cilvēka pamattiesību ievērošanu;
8) Valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku, viņa dzīvību, brīvību, drošību, cieņu, tiesības un īpašumu.
Subjektīvo tiesību priekšnoteikums ir principiāla nostādne , ka konkrētais pilsonis pats var prasīt, lai tiek izpildīts tas, ko viņam garantē valsts objektīvās tiesības. Objektīvās tiesības nosaka tiesību un pienākumu saturu, kas attiecībā uz individuāli noteiktu personu materializējas tās subjektīvajās tiesībās.17
Valsts un pilsoņa savstarpējās tiesības un pienākumi ir jāskata ciešā kopskatā. Valsts funkcijas ir valsts darbība, kas vērsta uz valsts uzdevumu pildīšanu. Valsts sekmē pilsoniskās sabiebrības nodrošināšanu. Valstij ir tiesības prasīt no pilsoņa uzticību Latvijas Republikai, jo pilsoņa gan tiesības, gan pienākums ir aizsargāt valsts brīvību, neatkarību un demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu.
…