Cilvēkam jau no bērnības ir vajadzīga drošība, barība un telpa, kurā var brīvi augt un attīstīties un kurā viņš jūtas piederīgs. Katrs cilvēks ir unikāls un neatkārtojams gan pēc savas ģenētiskās dabas, gan pēc sava dzīves ceļa.
Fiziskais raksturojums- šajā periodā raksturīga liela kustību aktivitāte. Bērni spēj veikt sarežģītas kustības: skriet, rāpties un lēkt, taču vienlaikus jāierobežo un jākontrolē bērnu darbība, jo gadās traumas. Bērnu dabisko aktivitāti iesaka kontrolēt, organizējot dažādas kustību rotaļas. Bērnu sīkā muskulatūra vēl tikai attīstās 4-5 gadu vecumā bērniem ir grūtības ar grieznēm, grūti līmēt sīkas detaļas, darboties ar rakstām piederumiem. Šis darbības ir jāattīsta. Šajā vecumā pilnveidojas bērnu iemaņas un prasmes.
Kognitīvās attīstības raksturojums saistās ar izziņas procesu un runas attīstību. Bērniem ir iedzimta vajadzība izzināt pasauli. Par kognitīvās attīstības faktoriem psihologi uzskata manipulācijas ar priekšmetiem un saskarsmi ar pieaugušajiem un vienaudžiem, kā arī smadzeņu šūnu nobriešanu.[2,78] Šajā vecumā norisinās pāreja no atdarināšanas un refleksijas uz loģisko spriestspēju. Runa pāriet jaunā kvalitātē, strauji pieaug vārdu krājums. Attīstās iekšējā runa. Ar runas attīstību saistīta arī rakstības apguve. Tā saistās ar brīdi, kad bērns iepazīst zīmuli, spēj atdarināt grafiskus simbolus. Zīmējumos bērns izsaka savas idejas un izjūtas.
Bērna domāšanas attīstība ir saistīta ar cēloņu un seku sakarību atklāšanu starp lietām un to norisēm. [2,83] Bērni intensīvi meklē cēloņsakarības, par to liecina daudzie jautājumi, kas sākas ar: ”Kāpēc?” Bērni labāk saprot to, ko redz, nevis to, ko dzird. Loģiskā domāšana attīstās pamazām. Iztēle darbojas ar tēlu un asociāciju ķēdēm, tai ir nozīmīga loma abstraktās domāšanas sagatavošanā. Ar iztēli un tēlaino domāšanu saistās arī fantazēšana.
Uztvere. Šajā vecumā bērni redz tās lietas, kuras viņiem ir būtiskas. Īpaši jāattīsta redzes uztvere, jo jāturpinās krāsu uztvere. Bērni mācās salīdzināt priekšmeta īpašības. Bērniem grūtības sagādā tas, ka saplūst priekšmeta saturs un forma. Viņi nevar atcerēties, piemēram, trīsstūri, tādēļ saka – jumtiņš. Vēlāk bērns jau atpazīst formas. Telpas uztveres attīstībā liela uzmanība ir apzīmējumiem, priekšmetu tuvuma un tāluma izpratnei. Ļoti palīdz ilustrāciju skatīšanās un apguve. Pamazām bērni sāk iemācīties saistīt abstraktos laika apzīmējumus ar reālo izpratni- ko nozīmē sākumā, vēlāk ,agrāk utt.
Uzmanība ...
…
