Tomēr arī šī runa sasaucas ar iepriekšējām, jo stāstot par Sokratu, viņš savā veidā tiek sasaistīts ar Erotu. Sokrats tiek pielīdzināts satīram Marsijam (pusdievam) – kaut kas starp mirstīgo un nemirstīgo. Viņš ir iemīlējies visos skaistos jaunekļos, un ir ar gudru savaldību. Citas paralēles var saskatīt arī aprakstos par Sokrata drosmi, taisnīgumu, mērenību un dievbijību, kas sasaucas ar mīlestības morālo raksturu.
Visai mīklainajā un saīsinātajā simposija beigu epizodē, Sokrats atklāj traģēdiju autoram Agatonam un komēdiju autoram Aristofānam, ka vienam un tam pašam rakstniekam ir jāprot rakstīt gan komēdijas, gan traģēdijas. Tas šķietami liekas neatbilstoši saistībā ar dzīrēs apspriesto mīlestības tēmu, tomēr ir skaidrs, ka satīru drāmas motīvi tiek iepīti Platona darbā, un, kā zināms, satīru drāma bija gan nopietni traģiska, gan komiska.
Uzsvars Platona Dzīrēs tiek likts uz kopā būšanu, kurā raisās filozofiskas sarunas, šajā gadījumā tiek apspriesta tipiska dzīru dialoga tēma – mīlestība. Vīna baudīšana un izklaides daļa ir atstātas otrajā plānā, tomēr tas nenozīmē, ka dzīres norisinās tikai nopietnā gaisotnē, humors dažbrīd caurvij dialogu. Dzīrēs atainoti arī tipiski dzīru dialogu tēli (Sokrats, ārsts, piedzērušais u.c.) un situāciju norises.
…