Demakovas kundze vērtējama kā kolorīta, ekstravaganta figūra Latvijas varas elitē. Darbodamās izpildvarā, kultūras ministre Demakova, spējusi panākt ievērojamu līdzekļu piesaisti kultūrai. Lai arī kultūra pieder pie tradicionālajām Latvijas „eksportprecēm”, vispārējās kultūras līmenis Latvijā, it īpaši provincē, saglabājas biedējoši zems- kā masu kultūras agresijas un naudas bada loģisks rezultāts.
“Es šķēpus nelaužu,” tā reiz kādā intervijā Demakova izteicās par savām darba metodēm, bet citā sarunā atklāja — ja nevaru ienākt pa durvīm, tikšu pa logu. „Māksliniekiem vienmēr dūša ir tāda, ka katram šķiet, ka viņš ir labākais pasaulē un tiem, kam ir panākumi, ir arī pašapziņa, jo lieli mērķi prasa lielu emocionālu pacēlumu un mērķtiecīgu ikdienas darbu. Trūkstot kompetencei, sapratnei par līdzīgiem kultūras procesiem pasaulē, atliek tikai graut, apstādināt, nomelnot. Bez mērķtiecīgi attīstītas radošas personības nav iedomājama arī inovatīva uzņēmējdarbība, kuras pamatā ir darbs ar galvu, jo veiksmīgi kultūras projekti ģenerē ap sevi aktivitāti.”