Kāda ir konstitucionālās sistēmas loma konfliktu risināšanā?
Runājot par konstitucionālo sistēmu, parasti tiek izdalītas divu veidu sistēmas- liberālais konstitucionālisms un varas valsts. Pirmajā noteicošās ir pilsoņu brīvības, konstitūcijas ietver brīvību garantiju sistēmas. Šādas tiesības konstitūcijā izpaužas trīs veidos- varas dalīšana, tautas līdzdalības minimuma noteikšana likumdošanas procesā un pamattiesību noteikšana. Runājot par otro, neapšaubāmi, ka brīvības, tiesības un konflikta risinājuma iespējamība tiek pakļauta varai, kas to ierobežo pēc saviem uzskatiem par valsti.
Ir noteikti trīs svarīgākie risinājumi, kas noteikti konstitūcijā un reglamentē attiecības starp institūcijām, to lomu konfliktu risināšanā- klasiskais (konstitucionālais) režīms, kur paredzēta strikta strukturāla dalīšana starp izpildvaru un likumdevējvaru; direktoru sistēma,- parlaments “suverēns”, ministru kabinetam mazas pilnvaras; parlamentārā sistēma- fundaments ir ministra atbildība valdības priekšā. Šī sistēma var veiksmīgi darboties, ja ir savstarpēja uzticība un sadarbība.
Tomēr manuprāt, daudz būtiskāku lomu šeit spēlē pašas konstitūcijas loma konflikta risināšanā- vispirms jānodala Vestminsteras jeb mažoritārais un Konsensuālie modeļi. Tieši no tiem lielākā vai mazākā mērā parasti ir atkarīga konstitucionālā sistēma, līdz ar to arī iespējamā konfliktu risināšana.
Abu šo modeļu pamatatšķirības var iedalīt divās grupās: (pirmais vestminsteras, otrais konsensuālais):
Izpildvaras-partiju dimensija: 1)izpildvara vienpartijas vairākuma rokās pret izpildvara sadalīta starp koalīcijas partneriem; 2) izpildvara dominē pār likumdevējvaru prêt abu varu balansu; 3) divpartiju sistēma pret daudzpartiju sistēmu; 4) mažoritāra, neproporcionāla vēlēšanu sistēma pret proporcionālu sistēmu; 5) plurāla interešu grupu sistēma pret korporatīvu interešu grupu sistēmu.
Federāla- unitāra dimensija: 1) unitāra un centralizēta valsts pret federālu un decetralizētu valsti; 2) vienpalātu sistēma pret divpalātu sistēmu; 3) fleksibla konstitūcija pret stingru konstitūciju; 4) nav konstitucionālās tiesas, pret konstitucionālo tiesu; 5) centrālā banka atkarīga no izpildvaras pret neatkarīgu centrālo banku.
Nākamais būtiskais moments ir tas, kas nosaka to, kurš modelis dominēs.
…
