Politiskais režīms ir veids, kā tiek pārvaldīta sabiedrība. Galvenie politisko režīmu veidi ir demokrātija un diktatūra, kas savukārt dalās autoritārismā un totalitārismā. Latvijā viena gadsimtā laikā nomainījās vairāki politiskie režīmi, kas bija atšķirīgi savā struktūrā un ideoloģijā un veicināja Latvijas neatkarīgas valsts izveidi.
20. gadsimta sākumā Latvijā vel nepastāvēja ka valsts un bija iekļauta Krievijas impērijas sastāvdaļā. Par Krievijas impēriju valdīja cars Nikolajs Otrais, kas bija armijas virspavēlnieks un vienīgais likumdevējs valstī. Pilsoniskā sabiedrība tika nošķelta no politisko lēmumu pieņemšanas , valstī pastāvēja arī dalīšana slāņos ( augstmaņiem un dižciltīgiem bija lielākas tiesības par strādnieku un zemnieku slāni ). No tā var secināt, ka šajā laikā arī Latvijas teritorijā pastāvēja autoritārais režīms. Šīs režīms neapmierināja visu sabiedrību, jo dižciltīgie gribēja tikt pie varas valstī, un zemnieki un strādnieki gribēja uzlabot savu dzīves stāvokli. Cara tieksme pēc imperiālisma, mudināja Krieviju uzsākt karu ar Japānu, kurā impērija cieta lielus zaudējumus. Slāņu neapmierinātība pieauga un 1905. gada 13. janvārī sākās revolūcija, kas tika apspiesta, bet caram nācās pieņemt manifestu par politiskās brīvības un tiesību piešķiršanu. Bet sabiedrību tas neapmierināja, un 1917. gada februārī caru izdevās gāzt un izveidot Pagaidu valdību, kas sastāvēja no Krievijas buržuāzijas.
Šajā laikā Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara rezultātā norisinājās kaujas ar vācu armiju. Vāciešiem izdevās okupēt Kurzemi, Zemgali un Rīgu. Latvija sadalījās divās daļās: Ziemeļu daļā valdīja vācieši, bet Austrumu daļā notika ātras politisko režīmu maiņas.
Pēc cara gāšanas februārī, Latvijā kļuva populāra ideja par neatkarīgas valsts izveidi. Tika nodibinātas daudzas demokrātiskas partijas, kuras tiecas izstenot šo ideju. Bet tieši šajā laikā Krievijā varu sagrāba boļševiki, kas ,tāpat ka vācieši, bija totalitārā režīma pārstāvji. Par galveno ideju tika izvirzīta komunisma izplatīšana visā pasaulē. Komunisms bija pret privātīpašuma un sabiedrības slāņu pastāvēšanu, visam bija jābūt valsts īpašumā un vajadzēja pastāvēt tikai vienam strādnieku slānim. Pēc neilga laika vāciešu neokupētajā teritorijā tika nodibināta komunistiskā valdība – Iskolats. Bet tā noturējās neilgu laiku, jo jau 1918. gada februārī Vācija okupēja visu Latvijas teritoriju.
…
