Rakstīt darbu par šo tēmu – problēmas būtības garīgā dimensija un sociālā darbinieka kā indivīda loma problēmrisināšanā – izvēlējos tāpēc, ka man ir tuva garīgā pasaule un man katram notikumam gribas saprast tā garīgo pamatu, jo viens ir tas, kā es redzu, un otrs ir tas, kas ir patiesībā. Tā kā esmu visai daudz lasījusi ezotērisko, garīgo un psiholoģisko literatūru, darbu rakstīt sāku nevis ar literatūras izpēti, bet gan ar praktisko daļu – cilvēku aptaujāšanu, ko viņi domā par tēmu? Apmēram pēc līdzīgas konstrukcijas arī ir veidots darbs – jautājums – atbilžu varianti, kas parādās aptaujā – un beigās teorētiskā daļa no literatūras.
Aptauju veicu savu draugu un paziņu vidū. Daļa no maniem draugiem ir pazīstami ar ezotēriku un to praktizē, daļa draugu un paziņu ar ezotēriku nav pazīstami, tāpēc ir interesanti salīdzināt cilvēku atbildes, kā vieni un otri skatās uz vienu un to pašu jautājumu.
Kas ir problēmas būtība?
Katrs notikums ir subjektīvs.
Nav svarīgi, ko tas nozīmē vispār,
bet gan – ko tas nozīmē tev.
/R.Bahs./
Vispirms noskaidroju, ko cilvēki saprot ar jēdzienu – problēma? Respondenti, kuri nepraktizē ezotēriskās vai garīgās mācības, sniedza sekojošas atbildes:
Problēma ir cilvēku rīcības un/vai apkārtējo apstākļu strauji vai pakāpeniski radīta vai radusies situācija, kas neapmierina problēmas nēsātāju. Būtība tajā, ka neapmierina .
Situācija, kura cilvēkam nepatīk.
Problēmas ir attīstības, progresa, aktivitātes, radošas darbības, izdzīvošanai nepieciešamo iemaņu iegūšanas galvenais pamatnosacījums. Tas skar visas dzīvās būtnes. Bet, ja apskata tikai cilvēku, tad problēmu risināšana notiek visos līmeņos - gan, piem., embrionālā līmenī, kad pie skābekļa trūkuma auglis pamana likumsakarību, ka aktīvāk kustoties, viņš jūtas labāk un sāk to izmantot, gan ikdienā - es gribu ēst, un man jāsagādā sev pārtika ( darbs, veikals, gatavošana), gan zinātnes izvirzītas problēmas, kuras risinot mums tagad ir iespējama asins pārliešana, orgānu transplantācija, kontracepcija utt.
Īsāk sakot problēma ir mūsu visa viss .…