Šī persona novelē bija visai savdabīga un daudzpusīga persona. Aleksandra Papīra tēls apvieno gan bailes, biklumu, kautrīgumu, gan piedzīvojumu kāri, azartu, gan absolūtu bērnišķīgumu. Aleksandrs Papīrs ir kā maza bērna dvēselīte, kas mitinās pieauguša cilvēka izskatā. Lasot noveli, ir saskatāmas arī daudzas pretrunas viņa personā.
Noveles darbības laikā Aleksandrs nevēlas būt bērnišķīgs. Viņš ir pieaudzis cilvēks. Pēc sabiedrībā pieņemtajām normām viņš strādā darbā. Šis darbs viņam nemaz nepatīk. Viņš dzīvo pie vecākiem. Arī tas viņam nepatīk Viņam nav draudzenes vai sievas, par ko viņš arī nav sajūsmā. Šie visi apstākļi viņā iekšēji sakrājās un rezultātā no viņa izlauzās ārā visas emocijas, ko bija krājis jau kopš bērnības.
Redzot Abakuka krišanu, viņā pamostas piedzīvojumu gars, kurš mudina viņam atgūt visu nepiedzīvoto. Pēkšņi viņam ir vienalga, ko par viņu saka kaimiņi un vecāki. Viņam eksistē tikai viņš pats un viņa nepiepildītās vēlmes. Viņš uzdrošinās darīt lietas, kas ir pilnīgi bezjēdzīgas. …