Psiholoģijas zinātnes galvenie virzieni

Četri pamatvirzieni:
1. Radies ASV un saucas „biheviorisms” – par psiholoģijas pētīšanas priekšmetu atzīst uzvedību.
2. Radies Vācijā un saucas „geštaltpsiholoģija” – par pētīšanas priekšmetu atzīst apziņu.
3. Radies Austrijā un saucas „dziļumpsiholoģija” (psihoanalīze vai freidisms).
4. Radies Krievijā un nosacīti saucas „darbības pieeja” – par pētīšanas priekšmetu uzskata apziņas un uzvedības saikni.

Biheviorisms
Radās kā dzīvnieku novērošanas rezultāts. Pamatlicēji – D. Uotsons (1878 – 1958), E. Torndaiks (1874 – 1949) u.c.
Biheviorisms neatzīst psihi, apziņu kā psiholoģijas pētīšanas priekšmetu. Psih.pēt.pr – uzvedība.
Operantā biheviorisma pamatideja ir pozitīvās (operantās) nozīmes apstiprināšana, izvēloties otro reakciju. Citiem v;ardiem, cilvēks citādi reaģēs uz stimulu tai gadījumā, ja iepriekš tas viņā tas izsaucis pozitīvas vai neg. emocijas.
Kognitīvā biheviorisma pamatuzdevums ir stimulu un reakcijas lomas izpēte izziņas procesā.

Geštaltpsiholoģija
Pamatlicēji – M.Vertheimers (1880 – 1943), V. Kēlers (1887 – 1967), K.Koffka (1886 – 1941).
Izprot apziņu kā veselu struktūru kopumu. Apziņai ir jādod jauna interpretācija.
Vertheimera principi:
• Tuvības faktors. Elementu apvienošanās notiek to lielākas tuvināšanās virzienā.
• Līdzības faktors. To nosaka vairāku kairinātāju vienlaicīga uztvere. Līdzīgi elementi tiek uztverti kā apvienoti.
• Labas formas faktors. Uztveramo objektu apvienošana notiek, balstoties uz vienkāršākām un pareizākām attiecībām tajos.
• Formas noslēgtības faktors. To nosaka savienoto elementu uztveres viengabalainība. Svarīgs ir pieradums un iepriekšējā pieredze.

…