Psiholoģiskie un kontekstuālie faktori

Vēl viens pētījums, ko apskatīju bija par četriem vispārīgajiem motivācijas konceptiem – mērķi, vērtībām, pašefektivitāti un uzskatiem (Pintrich, Marx, Boyle, 1993). Pētījumā bija izceltas tieši teorētiskās grūtības, ko rada augsts vai pārāk racionāls konceptuālo pārmaiņu modelis, kas koncentrējas tikai uz skolēnu izziņu, neņemot vērā veidus, kādos skolēnu motivācija attīstās (Pintrich, Marx, Boyle, 1993). Arī pēc skolēnu uzskatiem par sevi kā izglītojamajiem un indivīdu loma klases mācību kopienā var veicināt vai kavēt konceptuālās izmaiņas (Pintrich, Marx, Boyle, 1993). Manuprāt, dažkārt, vecāki un skolotāji nespēj atpazīt skolēna izmaiņas – gan psiholoģiskās, gan fiziskās. Ir bērni, kas savas emocijas izrāda ļoti spilgti, bet ir arī tādi kā es, kas labāk paklusē un neko neizrāda, jo negrib lieku uzmanību. Šādi bērni ir jāuzmana visvairāk, jo cīņa ar savām grūtībām vienatnē nodara lielu postu nākotnē, tieši saistībā ar motivāciju un pašnovērtējumu. Nav labi pierast pie tā, ka viss ir slikti. Protams, ir teiciens angliski – “It’s okay not to be okay”, taču ar to nedrīkst aizrauties, lai nesabojātu ne tikai skolēna mācību dzīvi, bet arī lielo dzīvi.
Manuprāt, skolēnu psiholoģija būtu jāpēta arvien vairāk. Divi no šiem pētījumiem tika veikti pirms 25 gadiem, kas tomēr ir liels laika posms, kurā jau ir izaugusi vesela paaudze. Daudzi teiks, ka mūsdienās bērni ir pārāk sensitīvi, nespēj paciest grūtības, taču es tam nepiekritīšu. Arī mūsdienu dzīves ritms atšķiras no tā kāds tas bija pirms 30, vai pat 10 gadiem. Mēs maināmies līdzi laikam, mainās arī bērni un bērnu uztvere. Tāpēc ir jāmeklē aizvien jauni risinājumi, kā skolotājiem un vecākiem pēc iespējas palīdzēt mūsu skolēniem.
…