Valsts pārvaldes iestādes ir centrālās un vietējās izpildvaras orgāni, kuras ir izveidojusi Saeima vai Ministru kabinets. To galvenais uzdevums ir likumu un Ministru kabineta izdoto tiesisko aktu īstenošana dzīvē. Pašvaldība, tāpat kā jebkura cita vēlēta institūcija, ir pakļauta tiešai vēlētāju ietekmei.
Latvijā joprojām aktuāla ir ne tikai administratīvi teritoriālā reforma , bet plašāka pašvaldību sistēmas pilnveidošana ,tai skaitā Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ievērošana. Latvijas attīstību kavē jau sen solītās, bet aizkavējušās pārvaldes reformas. Latvijas valsts pārvaldes, pilsētas un pagasti ir lielā neskaidrībā par nākotni. Neskaidrība par reģionālo reformu kavē vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Reformu kavējošie faktori daudzviet ir:
ceļu un sakaru infrastruktūras zemais līmenis,
bezdarbs,
kompensāciju trūkums par pārreģistrēšanas izdevumiem, kas saisti ar reformu,
garantiju trūkums pašvaldību politiķiem un darbiniekiem, ja viņi pašvaldību apvienošanās procesā zaudē algotu amatu.
Pašvaldības lēnām pārveido sevi iespēju robežās. Mūsdienīgai reģionālās attīstības politikai raksturīgi šādi pamatprincipi: demokrātija, atklātība, decentralizācija. Valsts pārvaldes reformas politika aptver šādas jomas:…