Lugu „Jāzeps un viņa brāļi” Rainis uzrakstīja, dzīvodams emigrācijā Šveicē. Luga sarakstīta vairāku gadu garumā. Dzejnieks to iesācis 1906. gadā, pabeidzis 1914. gadā, grāmata iespiesta tikai 1919. gadā, iestudēta 1920. gadā, kad Rainis jau atgriezās dzimtenē. Lugas ilgais sarakstīšanas laiks izskaidrojams ar Raiņa pārdzīvojumiem pēc 1905. gada revolūcijas. Dzejnieks dziļi pārdzīvojis savu tuvu draugu nodevību, un tas atspoguļojas lugā „Jāzeps un viņa brāļi.”.
Lugas pamatā ir Bībeles motīvs – luga par „Jāzepu un viņa brāļiem” Raini interesē Jāzepa dzīvē divi momenti; kā izaug brāļu naids pret Jāzepu, tēva mājās un kā Jāzeps svešumā, kļuvis par Ēģiptes maizes klēšu saimnieku, atkal atrod ceļu pie brāļiem, kad viņi ieradušies lūgt palīdzību. Lugā caurvijas tādas cilvēciskās jūtas kā mīlestība, greizsirdība, naids, atriebība, piedošana, caurvijas arī ticība sev ar domām uz nākotni.
Viena no lugas pamatidejām ir prasība pēc humānisma un skaistuma.…