Būšu godīga – es pilnīgi noteikti neesmu operas cienītāja, un man šķita, ka šis mājasdarbs būs tīrās mokas, bet patiesībā nebija tik traki. Pieļauju, ka tas tāpēc, ka mana operas izvēle bija veiksmīga. To bija aizraujoši skatīties, jo tās darbība notiek Japānā, kas operām ir neierasti un neparasti, un līdz ar to skatuves noformējums un tērpi bija krāsaini un acij tīkami, kas arī skatīšanos padarīja patīkamāku. Arī operas stāsts ir aizaujošs, un pats galvenais – emocionāls. Tieši šī iemesla dēļ radās vēlme skatīties tālāk, jo jutu līdzi galvenajai varonei. Pati labākā operas daļa, manuprāt, bija Čo-čo-sanas atvadīšanās no dēla, jo tas bija ļoti aizkustinošs brīdis, kurā varēja redzēt, ka meitenei vairs nav spēka cīnīties ar dzīves sagādātajām grūtībām un jau varēja noprast, ko viņa grasās darīt. Esmu apmierināta, ka nolēmu skatīties tieši šo operu un labprāt baudītu to arī dzīvē, nevis tikai video.…