Recenzija izrādei "Prāts"

Luga norisinājās mazā, intīmā kamerzāle, līdz ar to bija iespējams just līdz izrādes sižetam vairāk nekā tas tiktu izjusts lielajā zālē. Atrodoties tik tuvu aktieriem, varēja vērot vairāk ķermeņa kustības, acu skatienus, labāk izprotot aktieru emocijas. Līdz ar to atrodoties tik tuvu skatuvei varēja pievērst uzmanību mazākām niansēm, piemēram, redzot darbību skatuves aizkulisēs.
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa izveidojusi skatuvi kā viegli maināmu vidi. Ja tiek iestumta gulta, tad atspoguļotu slimnīcas palātu. Iestumts galds, lai parādītu daktera Kelikjana (Ivars Puga) kabinetu. Iestumjot tāfeli, lai atainotu augstskolas kabinetu. Izrādē uz skatuves nav nekas pārbāzts, sīkumains, bet gan viss nepieciešamais, lai būtu saprotama vide un iespējama vides maiņa.
Aktieriem tērpi bija veidoti kā mūsdienās. Ārstu lomām gaiši virsvalki, māsiņām, palīgpersonālam dominēja spilgtu krāsu (rozā, zilas) bikses. Toties galvenās lomas atveidotājai apģērbs sastāvēja no slimnīcas palāta mēteļa.…