Recenzija izrādei "Visi cilvēki ir kaķi"

Māras Zālītes luga „Zemes nodoklis” savu pirmo nopietnāko uzvedumu piedzīvoja jau 2003.gadā, kad Dailes teātrī to, kā Ilzes Vazdikas jubilejas izrādi, iestudēja Juris Strenga. „Zemes nodoklis” jau pirms parādīšanās Dailes teātra spēles laukumā paguva apaugt ar sava veida mitoloģisku nastu. J.Strenga lugu konkursā savai izrādei bija noskatījis nevienam nezināmās Lauras Kalnciemas darbu un tikai vēlāk atklājās, ka tā ir Māra Zālīte, lai gan luga drīzāk vedināja domāt, ka tas ir Leldes Stumbres vai Paula Putniņa literārajam rokrakstam atbilstošs darbs.
Rīgas Krievu drāmas teātrī „Zemes nodokļa” jeb „Visi cilvēki ir kaķi” pirmizrāde notika 2005.gada 15.janvārī Feliksa Deiča režijā. Šo sezonu RKDT ne bez pamata var saukt par latviešu sezonu, jo tika iestudēti vairāki latviešu dramaturgu darbi.
Luga ir pārsteidzoša Māras Zālītes dramaturģijas kontekstā. Gandrīz vienmēr dzejā rakstošā, simbolus un poētiskus vispārinājumus mīlošā autore uzrakstījusi sadzīvisku lugu par diviem pensionāriem, kas cieš sociālu un emocionālu faktoru dēļ. Tomēr luga nemaz nav tik vienkārša kā varētu sākotnēji domāt. Arī šai lugā M.Zālīte ir talantīga stilizētāja. Līdzīgi ir arī ar sižetu — sācies kā pelēka divu pensionāru ikdiena, kuras vienīgā rota — kārtējās sērijas noskatīšanās, tas pamazām attīstās ar ziepju operas cienīgu melodramatisku vērienu, kurā vieta gan sen notikušai slepkavībai, gan nedzimušam bērnam, gan nodevībai un ciešanām, gan lielai un traģiskai mīlai, gan dažiem negaidīti atklātiem noslēpumiem, kad izrādās, ka gandrīz nekas nav tā, kā izskatās.

…