Recenzija par baleta izrādi "Žizele"

Ādolfa Adāna balets „Žizele” ir pirmais lielais romantisma laikmeta balets un viens no retajiem šī laikmeta baletiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas ir romantisma laikmeta spilgtākais balets. Romantisms 19.gadsimta sākumā Eiropas mākslā ieviesa daudzas pārmaiņas. Māksliniekus vairāk sāka nodarbināt viņu darbu emocionālā ietekme, vairs ne tik daudz formālie principi un tehnika. Līdz tam baletā valdīja spilgta un izteikti virtuoza vīriešu deja atlētisku izpildītāju sniegumā. Baletā romantisms ienāca salīdzinoši vēlu – 30.gados. 1832.gada 12.martā Parīzes Operā notika vēsturiskā pirmizrāde pirmajam romantiskajam baletam Ž.Šneichofera Silfīda ( La Sylphide) ar Mariju Taljoni titullomā. Tieši Silfīda Filippo Taljoni horeogrāfijā ar Eižena Lamī kostīmiem radīja baleta jauno stilu un ietekmēja visu tālāko baleta attīstību. Žizele Silfīdas novatorismu noveda līdz pilnībai kā izteiksmes līdzekļu ziņā, tā saturiskajā un emocionālajā ziņā. Baleta libreta autors, franču dzejnieks, kritiķis un liels baleta cienītājs Teofils Gotjē iedvesmojās no Heinriha Heines dzejoļa par vilām - jaunavām, kuras bijušas saderētas, bet mirušas pirms kāzām. Viņas nespēj rast mieru pēc nāves un tāpēc remdējas dejā. Gotjē vērsās pie dramaturga Žila Anrī Vernuā de Senžorža ar lūgumu uzlabot viņa stāstu. Abi autori libretu pabeidza trīs dienās. …