2004. gada 12. martā Latvijas Nacionālajā operā plkst. 19.00 notika Džakomo Pučīni operas „Toska” pirmizrāde, kuras režisors ir Dmitrijs Bertmans, diriģents – Normunds Vaicis, bet iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents – Andris Nelsons. Opera risinās trijos cēlienos un ataino notikumus Romas republikas laikā. Librets ir veidots pēc Viktorjēna Sardū drāmas „La Tosca”. Darbība notiek Romā pie vēsturiskām celtnēm – Eņģeļa cietokšņa, Svētā Andreja baznīcas, kā arī Farnēzas pilī. Skatuves iekārtojums bija samērā smagnējs, ar lielām dekorācijām, kuras samērā precīzi attēloja vēsturiskās celtnes. Šīs smagnējās butaforijas netika nomainītas visu izrādes laiku, bet lai radītu vietas maiņas iespaidu, darbības risinājās arī skatuves sānos un priekšplānā.
Sižeta galvenā tēma ir mīlestība un greizsirdības lielais spēks. Galvenā varone ir kaislību mocīta tiktāl, ka spēj pat nogalināt negatīvo varoni. Galvenais personāžs iestudējumā ir Toska (Marina Tropina), bet viņas iemīļoto mākslinieku Kavaradosi tēlo Sergejs Drobiševskis. Sižeta pamatā ir ļaunā varoņa Sakrpijas (Giedrjus Žalis) vēlme sagūstīt politisko noziedznieku Andželoti (Romāns Poļisadovs), bet Toskas iemīļotais sniedz viņam patvērumu.…