Recenzija par filmu "Pūt, vējiņi!"

Filmas personāžu dialogi ir veidoti ļoti līdzīgi kā Raiņa lugā - dzejas formā, kas citreiz traucēja saprast tiešo nozīmi teiktajam, bet tomēr šīs sarunas dzejas formā šķita simboliskas un iederīgas. Tā kā esmu pieradusi pie augstas kvalitātes filmām, dažreiz traucēja filmas kvalitāte. Kā jau lielākajai daļai latviešu spēlfilmu, “Pūt, vējiņi” bija drūma noskaņa, it īpaši uz filmas beigām, kad Baiba atteicās no savas mīlestības - ieleca Daugavā, jo nevarēja pieņemt, ka citi viņas mīlestības dēļ ir nelaimīgi. Ļoti patika mūzika filmā, tā ļoti iederējās dažādās situācijās, paaugstinot emocijas. Vienīgi, kā jau daudzi ir teikuši, pietrūka tautasdziesmas “Pūt, vējiņi” fragmenti.
“Pūt, vējiņi” rosināja domāt par cilvēku uzskatiem un pieņēmumiem, nevēlēšanos pieņemt citādo, citādi norisošus notikumus kā sākumā iecerēti. Lika aizdomāties par cilvēku savstarpējām attiecībām un ietekmi uz otru cilvēku. Cik svarīgi tomēr ir justies pieņemtam un saprastam.
…