1. Autors – Henriks Ibsens (1828 - 1906). Viņa darbi risināja aktuālas problēmas, tie reālistiski pareizi parādīja tautas dzīvi, un daudzi no tiem asi vērsās pret buržuāzijas alkatību, liekulību un egoismu. Ibsens rakstīja dziļi problemātiskas lugas un dzeju. Viņš bija modernists, reālists. Ibsenu interesēja arī spēcīgas personības sabrukuma, talanta norieta un vecuma traģēdijas tēma.
2. Saturs - Pērs Gints ir kādreiz turīgā un cienītā Jona Ginta dēls. Jons kļuva par dzērāju un pazaudēja visu savu naudu, atstājot Pēru un viņa māti Ozi dzīvot nabadzībā. Pērs vēlas atjaunot to, ko viņa tēvs reiz iznīcinājis, bet ir ieslīdzis lielībā un nemitīgā sapņošanā ar vaļējām acīm. Pērs iesaistās kautiņā un kāzu dienā nozog līgavu Ingrīdu no Hegstades. Pēru pasludina par ārpus likuma esošu, un viņam ir jāpamet sava draudze. Glābjoties no vajātājiem, Pērs satiek trīs mīlas alkstošas kalnu meitas, sievieti zaļā apģērbā, Dovres veča meitu, kuru viņš grib precēt, un Lielo Līko (balsi tumsā). Solveiga, kuru Pērs satika kāzās Hegstadē un kura puisī iemīlējās, ierodas Pēra meža būdiņā, lai dzīvotu kopā ar viņu, bet Pērs pamet viņu, sakot, lai viņa gaidot viņu, un pēc savas mātes nāves dodas projām savos ceļojumos. Pērs ir projām daudzus gadus, viņš iesaistās dažādās avantūrās un spēlē tajās dažādas lomas, ieskaitot mīklainus darījumus Marokas krastos, Pēra klejošanu cauri tuksnesim, uzduršanos Memnona statujai un sfinksai, kļūšanu par beduīnu vadoni un pravieti, mēģināšanu pavedināt skaisto Anitru, beduīna meitu. Viņa ceļojumi beidzas Kairas trakomājā, kur viņš tiek godāts par imperatoru. Beidzot, jau kā vecs vīrs, atceļā uz mājām, Pērs Gints cieš kuģa katastrofā. Starp kuģa pasažieriem Pērs satiek arī svešinieku, kurš vēlas pēc Ginta nāves izpētīt viņa ķermeni, lai noskaidrotu, kur cilvēkā dzīvo sapņi. Lai izdzīvotu katastrofā, Pērs cietsirdīgi iegrūž jūras dzelmē pavāru, ko mājās gaida daudzbērnu ģimene. Atgriezies savā draudzē, Pērs Gints piedalās kāda zemnieka bērēs, kuru viņš jau reiz redzējis mežā, un pēc tam piedalās izsolē, kurā pārdošanai piedāvā lietas no viņa iepriekšējās dzīves. Viņš satiek pogu lējēju, kas uzstāj, ka Pēra dvēsele ir jāpārkausē tāpat kā citas nederīgas lietas, ja vien Pērs var paskaidrot, kad un kur viņš ir bijis viņš pats. Pērs satiek arī Kalseno, kas uzskata, ka Pērs nav īsts grēcinieks, kas būtu jāsūta uz elli. Izmisušais Pērs dodas pie Solveigas, kura joprojām, kopš Pērs pirms daudziem gadiem devās projām, gaida viņu mazajā kalnu būdiņā. Solveiga beigās saka Pēram, ka viņa vienmēr ir bijusi kopā ar viņu savā ticībā, cerībā un mīlestībā.
3. Tēma - cilvēka dzīves uzdevums, sava „es” izteikšana.
…
