Recenzija par Jāņa Norda filmu "Mammu, es tevi mīlu"

Dotā filma ir dzīves pretstatu pinums, labā un ļaunā spilgts un pārskatāms piemērs, baltā un melnā vienlaicīgs attēlojums. Turklāt viens nekādi nevar eksistēt bez otra. Pretēji, tieši pretstatījuma salīdzinājumā, skatītājs izzina varoņus un to raksturu, izvērtē to lēmumus un rīcību. Viņš laidā vēro varoņus, kuri brīžiem izrādās tad uz vienas, tad uz citas labā un ļaunā malas. Tomēr šī stāsta skatītāju lielāka uzmanība piekaļ pie galvenā varoņa. Filmas kulmināciju momenti, kas ir īpaši saspīlēti, ir galvenā varoņa uz ļaunuma pusi pārejas momenti. Zēna sirdsapziņa apklust un, pārkāpjot krietnību un cilvēcību, viņš veic sliktas rīcības. Esot liecinieki, un, zinot par motīviem un šo rīcību apstākļiem, skatītāji līdz filmas beigām paliek Raimonda pusē, aizbildinot visu ar viņa attieksmi pret māti.…