Reformācijas iemesli. Tās sekas Eiropas politikā

16. gs Eiropā dēvē par reformācijas laiku. Tas bija laiks, kad Eiropu satricināja dažādi reliģiskie konflikti, kas bija vērsti pret katoļu baznīcas reliģisko un laicīgo varu un kundzību, bet izvērsās par cīņu starp varas sadali valsts iekšienē. Reformācijas iemesli un cēloņi nobrieda jau viduslaiku beigās:
Baznīcas pieaugošā iesaistīšanās gan ekonomiskajās, gan sadzīviskajās, gan politiskajā norisēs un dzīvē un ar to saistītajos jautājumos.
Garīdzniecības greznais un izšķērdīgais dzīvesveids, disciplīnas pārkāpšana klosteros, baznīcas amatu pirkšana un indulgenču pārdošana.
Par varētu uzskatīt arī Svētās Romas impērijas vācu tautas reihstāgu, kas 1521. gada aprīlī notika Vācijas pilsētā Vormsā. Šeit Luteram tika izvirzīta konkrēta prasība- atteikties no savas teoloģiskās mācības, kas bija papildināta un ieguvusi plašu tautas masu un progresīvo teologu atbalstu.

Viens no lielākajiem reformācijas iemesliem bija garīdzniecības milzīgā izšķērdība un nemitīgā svētku un uzdzīves rīkošana, kas neapmierināja sabiedrību.…