Reģionu attīstība

Starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem ekonomisko aktivitāšu ziņā pastāv izteikta atšķirība, taču starp pārējiem Latvijas reģioniem tas nav raksturīgi. 2006. gadā lielākā daļa Latvijas IKP (55,3%) tika saražota Rīgā. Otrs lielākais reģions pēc ieguldījuma IKP ir Pierīga (13,1%). 2006. gadā IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju Rīgā bija 1,7 reizes lielāks nekā vidēji valstī. Savukārt Latgalē šis rādītājs sasniedza tikai 47,7% no vidējā līmeņa valstī. 2003.-2006. gados straujāk nekā vidēji valstī IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir palielinājies Pierīgā un Vidzemes reģionā. Rīgā un Zemgales reģionā tā pieaugums ir gandrīz līdzvērtīgs. Latvijā pakāpeniski pieaug aktīvo statistikas vienību skaits (pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības). 2007. gadā aktīvo statistikas vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem vidēji pieauga apmēram par 4 vienībām. Šis rādītājs ir aptuveni vienāds visos Latvijas reģionos, izņemot Rīgu, un tas ir 48-55 vienības uz 1000 iedzīvotājiem. Rīgas un Vidzemes reģionā šis rādītājs ir augstāks par vidējo valstī. Lai gan jāatzīmē, ka Vidzemes reģionā aktīvo statistiskas vienību līmenis ir augstāks par vidējo galvenokārt zemnieku saimniecību un pašnodarbināto personu lielā īpatsvara dēļ.…