Kā pirmo ekonomikas problēmu es gribētu minēt kukuļdošanu, kas, manuprāt, romānā „Mērnieku laiki” bija ļoti labi attēlota. Romānā tika izmantots Prātnieka tēls, kas bija kā starpnieks starp iedzīvotājiem un mērniekiem:
Pie mērnieka iegājis, Prātnieks izturējās gandrīz ar kādu draudzības un lepnumu. Pie visa varēja nomanīt, ka viņš tur nebija rets viesis un ka tās darīšana un valodas, ko viņi turēja savā starpā, nebij nebūt ne jaunas. Prātnieks pēc kādas īsas sarunas lika mērniekam naudu priekšā pa daļām un stāstīja no kura saimnieka un uz ko katra daļa dota.”
Varēja diezgan labi redzēt, ka Prātnieks centās iegūt lielāku teritoriju, tāpēc viņš dāvināja mērniekam dāvanas
Mūsdienās šī problēma arī pastāv. Piemēram, ceļu policists aptur autobraucēju, kuram nav kādi vajadzīgie dokumenti vai arī ja viņš ir pārsniedzis ātrumu, tad pastāv tāda iespēja, ka viņi vienojas par kādu noteiktu summu un policists tad palaidīs vadītāju vaļā.
Kā otro ekonomikas problēmu var minēt šantāžu. Manuprāt, romānā „Mērnieku laiki” šantāža un izpirkuma naudas pieprasīšana vislabāk tiek attēlota tad, kad tiek nozagti mērnieka mērīšanas darba ruļļi un kad zagļi pieprasa izpirkuma naudu no Feldhauzena.
Šantāža pastāv arī mūsdienās, tiek nolaupīti bērni, automašīnas u.c. Gadījumi par bērna nolaupīšanu ir bijuši arī Latvijā, kad pirms dažiem gadiem notikumi, kas risinājušies Ventspilī . Kāds bērns tika nogalināts un tad viņa vecākiem tika sūtīta vēstule par izpirkuma maksu. Ar automašīnām ir tas pats, tikai parasti mašīnas tiek atdotas atpakaļ vadītājiem.
Trešā problēma, kuru es saskatīju ir naudas aizdevums uz procentiem. Romānā bija daudz sitāciju, kad nauda tika aizdota uz procentiem. Romānā „Mērnieku laiki” aizdevumu deva apmaiņā pret vekseli, lai pēc tam nerastos nekādu domstarpību. Naudas aizdevums pastāv arī mūsdienās. Viena no iespējām, kā var saņemt naudas aizdevumu, ir aizņemties to bankā. Taču bankas neaizdod naudu kuram katram, bet tikai tiem, kuri tiešām to varēs pēc kāda laika atdot, to nosaka pēc ienākumu līmeņa.
…
