„Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas,” tādēļ nevar būt pareizas vai nepareizas reliģijas un ticības, jo katram cilvēkam ir savi pareizi un nepareizi viedokļi un lietas, kurām viņi tic vai netic.
„Virspusēji skatoties, šķiet, ka reliģijas viena no otras atšķiras - katrai ir savi īpaši dievi, svētās grāmatas, lūgšanas, rituāli, svētās vietas un tempļi, kā arī liels skaits noteikumu, kas ticīgajam jāievēro. Kas vienā reliģijā ir tikums, citā var būt grēks. Piemēram, hinduistam govs nonāvēšana ir ļaunāk nekā cilvēka nāve, bet tai pat laikā citās reliģijās uz svētkiem pieņemts nokaut govis. Sinagogā un mošejā aizliegts ieiet ar galvassegu. Jūdi nedrīkst skaļi izrunāt Dieva vārdu, bet hinduisti uzskata: jo vairāk piesaukt dievu vārdus, jo labāk. Musulmanim vīna dzeršana ir grēks, bet kristieši vīnu lieto baznīcās. Šādu atšķirību ir daudz,” un par to arī lielākoties cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgas ticības, ir domstarpības un nesaskaņas, jo viņi domā, ka tikai un vienīgi viņu reliģijas ir pareizas un patiesas, bet patiesībā tā nav, ka tieši viņu reliģija ir pareiza, starp cilvēkiem valda uzskatu dažādība, tādēļ arī ir lietas, kuras citiem liekas pareizas un patiesas, bet citiem tās liekas pilnīgi nepareizas un nepatiesas.
Citiem cilvēkiem atkal ir tāda nostāja, ka nav vērts strīdēties un naidoties dažādu ticību cilvēkiem, jo visas reliģijas tāpat jau ir daudzmaz vienādas.
…
