Dažus gadsimtus agrāk cilvēki pat iedomāties nevarēja, ka nāks tāds laiks, kad cilvēks būs nostādīts centrā- gan ar saviem tikumiem, gan netikumiem. Šo laiku, kad uzplauka kultūra un māksla, atdzīvojās cēlums, diženums un spilgtums mēdz dēvēt par kvinkvečento, bet mēs to pazīstam ar nosaukumu renesanse. Atplauka no jauna grieķu un romiešu kultūra, kā arī cilvēks pasauli sāka uztvert pavisam savādāk. Šis gadsimts, kā arī visa renesanse patiešām bija lielisku mākslinieku( Leonardo da Vinči, Rafaēls, Džotto), drosmīgu atklājēju( Johans Gūtenbergs, Galileo Galilejs), dēkainu ceļotāju( Kristofors Kolumbs, Vasko da Gama, Fernans Magelāns) un drosmīgu iekarotāju( Ernans Kortess, Fransisko Pizarro) laiks. Cilvēki, to skaitā arī mākslinieki, tiecās sevi novirzīt uz prāta, domu un ticības iekšējo pasauli, lai apzinātos savu būtību un spējas, cilvēki sāka sevi apzināties kā individualitātes ar saviem mērķiem, kā arī nenoliedzami, ka radās interese par pasauli, tās iespējām, radās iespējas sevi apliecināt un „izrauties” kur augstāk.…