Revitalizācija

Tāpat tiek nodrošināts dažāds finansējums dzīvojamo māju iekļaujošās teritorijas sakopšanai un uzlabošanai. Māju apsaimniekošanu veic sertificēti apsaimniekotāji, kuru darbību uzrauga speciāla inspekcija (E&IC, 2006). Tātad, var secināt, ka sistēma ir izplānota un izveidota tā, lai atvieglotu un jo vairāk – paātrinātu dzīvojamo māju atjaunināšanu. Jau līdz 2004.gadam Lietuvā renovētas bija vairāk nekā 700 mājas (E&IC, 2006), kas padara to par labas prakses piemēru, no kā mācīties un gūt idejas.
Kopumā, var secināt, ka no idejas par mājas atjaunināšanu līdz gala rezultātam ir ilgs ceļš. Sākot ar optimālākā varianta izvēli, visu iesaistīto īpašnieku un atbildošo organizāciju vienošanos, un beidzot ar būvdarbu veikšanu. Visu nepieciešams sīki izplānot un veidot projektu, lai piesaistītu līdzekļus gan no valsts iestādēm, gan komercbankām. Tāpat šāda apjoma darbus, kuru īstenošanai nepieciešama vienbalsība ir grūti veikt, jo tieši šīs vienbalsības vairumā gadījumu arī trūkst. Projekta izveidē un īstenošanā iesaistītas tiek dažādas organizatoriskās un izpildvienības, kas to padara par garu, birokrātisku procesu vairumā gadījumu. Tāpat, salīdzinot ar citām valstīm var secināt, ka Latvijā šis process ir diezgan sarežģīts. Lietuvā tas ir daudz labāk izplānots un noslīpētas dažādas nianses, kā arī iedzīvotāju uzskati par dzīvojamo ēku revitalizāciju ir daudz pozitīvāki, jo ir veiktas dažādas informatīvās kampaņas un izveidota kvalitatīvāka finansējuma sistēma.

…