Revolūcija apspiesta. Vai pilnīgs cerību krahs?

Kad krievu karaspēks ienāca Latvijā, sākās divkāršais jūgs. Varenā Krievija sāka uzspiest gan savu ticību, gan valodu, gan citas lietas un sākās masveida pārkrievošanās. Tautu tas neapmierināja un sākās 1905. gada revolūcija.
Cilvēki gribēja revolūciju, jo strādniekiem bija ļoti slikti darba apstākļi daudzi dzīvoja pagrabos bez mēbelēm un labierīcībām, tauta bija beztiesīga vēlēt tiesīgie bija aptuveni tikai 3% no Rīgas iedzīvotājiem. Tādēļ cilvēki sāka cīnīties par savām tiesībām un idejām. Pilsētnieki organizēja mītiņus, streikus, demonstrācijas un izplatīja skrejlapas, savukārt laukos dzīvojošie darīja pavisam ko citu, piemēram, izcirta mežus, dedzināja muižkungu muižas. Šajā laikā radās „Meža brāļu” kustība, taču tā revolūcijas iznākumu nespēja mainīt. Revolūciju apspieda 1907. gadā, nošāva 2041 revolucionārus, 427 pasludināja nāves spriedumu, katorgā uz Sibīriju tika izsūtīti 2652 cilvēki, bet 7 – 8 tūkstoši sodīti ar cietumsodu. Taču revolūcijai tomēr bija savi panākumi. Atcēla muižnieku privilēģijas un klaušas. Atbrīvoja tautskolas no jebkuras cara ierēdņu uzraudzības. Lai bērniem un skolotājiem būtu vieglāk, tautskolās par dzimto un mācību valodu izsludināja latviešu valodu, bet krievu par mācību priekšmetu.…