Gadsimtu gaitā Rīgas arhitektūra daudzkārt mainījusies, un pilsēta glabā šo pārmaiņu pēdas. Tomēr tikai daži laikmeti Rīgas attīstībā ir atstājuši tik paliekošas liecības kā 18. līdz 20.gs. mija, kad arhitektūrā ienāca jūgendstils.
Vēlētos tuvāk apskatīt, kā Rīgas un Vecrīgas 18.gs. arhitektūru ietekmē mūsdienu stiklotie četru līdz piecu stāvu tirdzniecības centri un modernā arhitektūra. Būvēt vai nebūvēt?
Stāsts par jūgendstila laikmeta Rīgu aizsākās pilsētas senākajā daļā – Vecrīgā, kuru agrāk mēdza dēvēt par Iekšrīgu, kur pirms aptuveni tūkstoš gadiem atradās lībiešu apmetne. 1201. gadā ar bīskapa Alberta rezidences būvniecību un Rīgas nocietinājumu veidošanu šeit bija sākusies pilsētas viduslaiku vēsture, kuras elpa Vecrīgā jūtama arī vēl šobaltdien. Rīgas vēsturiskā centra arhitektūrā atrodami visu Ziemeļeiropai raksturīgo stilu paraugi no gotikas līdz modernismam. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā arhitektūrā parādījās jūgendstils, kas Rīgā dominēja neilgu laiku, bet atstāja ārkārtīgi spilgtus arhitektūras paraugus. Tas sakrita ar periodu, kad Rīgā strauji attīstījās daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība, kas organiski ieņēma vietu Rīgas arhitektūrā. Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot vēsturiskiem stiliem. Savukārt jūgendstilā tiek uzsvērta pilnīga radoša brīvība, ekspresīva, atraisīta fantāzija ar attieksmi visus utilitāros būves elementus radīt, kā māksliniecisku vērtību. Jūgendstilam raksturīgās iezīmes – vijīgas līnijas, ģeometriski ornamenti – Rīgā sadalījās divos izteiktākos novirzienos – dekoratīvajā un nacionāli romantiskajā jūgendstilā.
Īpaša loma Rīgas pilsētvidē ir koka arhitektūrai. Atšķirībā no vairākām citām Eiropas zemēm, Rīgā koka arhitektūra turpināja attīstīties līdz pat 2. pasaules karam. Savukārt pēc kara Latvijai gāja secen Rietumeiropā 60.-70. gados izplatītais modernisma vilnis, lielā mērā padomju saimniekošanas sistēmas radītā dzīvokļu trūkuma dēļ. Laika gaitā koka arhitektūra Rīgā uzkrājusi zināmu sociālu kultūrvides slodzi – turīgāki ļaudis līdz šim lūkojuši izvairīties no koka ēkām. Pēdējā laikā gan Rīgā parādījies cerīgs koka arhitektūras mīļotāju vilnis, kas cenšas atdzīvināt senās un savdabīgi skaistās celtnes.
Rīgā saglabājušās atsevišķas koka celtnes no 18.gs. vidus ( Daugavgrīvas ielā 28, Šepmuižiņas dzīvojamā ēka, Borherta muižiņas dzīvojamā ēka). Vairāk saglabājušās vēlāku periodu ēkas, piemēram, klasicisma ēku grupa Daugavgrīvas ielā 67, Bloka muižas dzīvojamā ēka. Tās parasti ir viena vai divstāvu ēkas, kas celtas pēc paraugfasādēm. Bieži koka ēkās saglabājušies lieliski kāpņu telpu un dzīvokļu interjeri. Diemžēl visas koka ēkas ar retiem izņēmumiem ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Taču Rīgas koka ēkas ar retiem izņēmumiem ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Taču Rīgas koka apbūve ir unikāla Eiropas mēroga parādība. Aktuāls uzdevums ir tās saglabāšana vienotā ansamblī, nevis izraujot no vides konteksta atsevišķās būves.
Paveroties mūsdienās, cik gan dažādu būvju un ēku paveras mūsu acīm! Ēkas tiek celtas no ļoti dažādiem materiāliem - koka, betona, stikla un ķieģeļa.…
