Dzejolis „Krāces” skan kā padoms. Ja ir grūtības, Ojārs Vācietis mudina: „Ej pār upēm. Nekas, ja tur dārd dzelmes valstītu akmeņu sāni.” Nekad nevajag padoties, jo vienmēr visam ir risinājums, kuru atrisināt spēj tikai tas, kurš ir saskaries ar nelaimi. Dzīvi var nosaukt par dāvanu tikai tāpēc, ka jebkuru dāvanu mēs varam turēt savās rokās, novērtēt to. Ar dzīvi ir līdzīgi - tā ir mūsu rokās. Viss ir atkarīgs tikai no mums – vai mēs spēsim pa īstam novērtēt dzīvi un to, ko tā mums dod.
„Vadi plostus. Nekas, ja visapkārt tev rūks viļņu trakās un krēpjainās lauvas,” Vācietis liek aizdomāties par to, ka vienmēr ir jāiet uz priekšu, pat ja ir apkārt cilvēki, kuri ir nevēlamie tavā dzīvē. …