Šādu esejai tēmu izvēlējos, jo šķita interesanti apskatīt, kas riskam varētu būt kopīgs ar antropoloģiju. Pirmais kas ienāk prātā dzirdot šos abus jēdzienus liekas, ka tie nav savienojami, bet tomēr tiem ir kaut kas kopīgs. Pārsvarā sabiedrība ar risku saprot kaut ko ekstrēmu un pārgalvīgu, kaut ko tādu ar ko cilvēks apdraud savu vai citu cilvēku dzīvību.
Lielākoties risks tiek saistīts ar ekstrēmo sportu. Kā piemēru varētu minēt: „Ekstrēmais sports turpina attīstīties un kļūst jo dienas, jo dažādāks, cilvēkiem izdomājot aizvien jaunus adrenalīna līmeņa celšanas un baiļu pārvarēšanas veidus. Viens no līderiem šajā ziņā varētu būt Stunt Riding – dažādu triku izpildīšana, braucot lielā ātrumā ar pielāgotu šosejas motociklu” . Šis sporta veids ir viens no riska tiešākajiem piemēriem, jo cilvēks veicot šos trikus pakļauj sevi zināmam baiļu, stresa līmenim, kuru pārvarēt palīdz adrenalīns, kas veidojas izpildot to. Rodas jautājums kāpēc tas ir vajadzīgs, vai nav bailes no tā, ka tas var būt pat bīstami. Manuprāt, protams, ka tas ir bīstami, bet šiem cilvēkiem, kas to dara risks ir kā narkotikas, kuras ir nepieciešamas, jo tā palīdz dzīvot, palīdz iet uz priekšu un rīkoties.
Meklējot informāciju par kaut ko ekstrēmu, atradu čatu, kur cilvēki stāsta kas pēc viņu domām ir tas ekstrēmais. Tātad viens cilvēks saka tā: „Bet vispār nodarbojos ar klinšu kāpšanu! Tas ir riktīgi ekstrēmi, kad esi uzrāpies riktīgi augstu, un tava dzīvība ir atkarīga no viena vienīga cilvēciņa - tā, kurš tevi drošina! Tā ir superīga sajūta, kad tu meklē kaut ko kur pieķerties, lai tiktu vēl tālāk! Vēl foršāk to ir darīt sacensībās un uz ātrumu - kurš ātrāk.” Manuprāt, kāpšana kalnos tiešām ir riskants sporta veids, jo viena nepareiza kustība var beigties letāli, tu esi atkarīgs no citiem cilvēkiem un viņi ir atkarīgi no tevis. Un tad, ka tu esi pārvarējis šo baiļu barjeru un nonācis drošībā, sajūtas ir neaprakstāmas, jo tu esi to izdarījis veiksmīgi un nekas slikts ar tevi nav noticis. Risks ir kaut kas tāds ko cilvēki dara, lai stātos pretī bailēm.
Pēc manām domām risks ir cilvēka spējas pārbaudīt savu izturību un pretošanos bailēm, kuras pārņem veicot kaut ko baismīgu, piemēram, ļoti bieži dzirdēts, kā cilvēki „stopē” jeb balso mašīnas. Manuprāt, tas ir riskanti, jo šie cilvēki riskē ar savu dzīvību. Ir taču ļoti daudz dzirdēti stāsti par to kā avarē mašīnas, vai arī gadās tā, ka nobalsotās mašīnas šoferis nav patīkama persona. Ir pat dzirdēti „briesmu stāsti”, ka tu tiec aizvests kaut kur pavisam citur, un atstāj tevi tur vienu pašu svešā vietā. Bet tas balsotājus jeb „stopētājus” neaptur, tādēļ var izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka risks ir kaut kas tāds, kas vilina tevi darīt kaut ko bīstamu vēl un vēl.
…
