Romāna "Meistars un Margarita" analīze

Bulgakova romāns „Meistars un Margarita” aizrauj lasītāju ar apbrīnojamo izdomu un fantāziju, izcilo humoru, ironiju un satīru. Interesants ir arī rakstnieka stāstīšanas stils un savdabīgais tonis. Darbs ir sižetiski bagāts, pilns ar dažādām filozofiskām diskusijām, daudzveidīgiem kolorītiem personāžiem, neparastiem un neticamiem notikumiem, tajā nepārtraukti mijas realitāte ar mistisko, patiesība ar meliem, humors ar skumjām. Romāns liek domāt par cilvēka gļēvulību, vienaldzību, alkatību un citiem netikumiem, kuru dēļ sākas dažādas nepatikšanas un sarežģījumi.
Bulgakova romāns „Meistars un Margarita” ir ļoti daudzšķautņains un sižetiski bagāts darbs. Tas ir stāsts par mīlestību, uzticību un šaubām, par radošas personības traģisko likteni totalitāras varas apstākļos, par cilvēciskām vājībām un netikumiem – varaskāri un lepnību, mantkārību un skaudību. Unikāls ir sižets, unikāli ir personāži, arī tas, kā līdzās pastāv labais un ļaunais, kā šie pretpoli sadzīvo, netraucē, pat saprot viens otru. Manuprāt, Meistars un Margarita vispirms, ir stāsts par to, kā cilvēks izturas un rīkojas ekstremālā situācijā, kas iztraucē un izjauc viņa ierasto ikdienas dzīves kārtību un režīmu.…