Gandrīz 100 gadus ilgais kritiskais stāvoklis tika pārvarēts 3.gs. beigās, kad Diokletiāns panāca valsts nostiprināšanos. Tas bija jauns laikmets (3.gs. beigas – 5.gs.) – vēlā Romas impērija jeb antīkā laikmeta pēdējais cēliens. Principātu nomainīja domināts, kas bija absolūta monarhija ar Austrumu despotiskās un teokrātiskās valdniecības iezīmēm.
Diokletiāns bija barbars, kas dzimis Dioklejā pie Salonas. Viņš cēlies no pusbrīvajiem zemniekiem, vēlāk izvirzījās par spējīgu Romas impērijas karavadoni un Romas ķeizara Numeriāna miesassargu pavēlnieku, pēc kura nonāvēšanas romiešu armija viņu pasludināja par nākamo imperatoru. Diokletiāns bija salīdzinoši neizglītots, taču prātīgs. Viņš emocionāli nav saistīts ar Romu, tādēļ atsakās no tās tradīcijām un Roma tāda kā kādreiz vairs nepastāv. …