Lugā bieži vien bija dzirdamas dažādas latviešu tautas dziesmas, kā arī dziesmas, kas kļuvušas par latviešu folkloru, kā piemēram "Cik blēdīgi tie vecāki". Valoda pārsvarā bija latviešu, bet no žīdu puses citreiz bija arī dzirdami vārdi kādā no svešvalodām. Šajā lugā saklausīju dažus žargona vārdus, bet kopumā lielāko daļu izrādēs runāja tā laika latviešu valodā.
Sākotnēji skatoties lugu es pilnīgi neko nesapratu, tāpēc skatījos to divas reizes, bet pirms otrās reizes, kad skatījos 2016. gada izrādi, es pēc mammas ieteikuma palasīju nedaudz par lugu un par pašu Blaumani. Atdzīstu, ka tad sapratu katru teikumu un redzēju katram teikumam jēgu šajā lugā. Varbūt 2016. gada iestudējumu bija vieglāk saprast, jo tas bija nedaudz modernāks, bet kopumā man šī luga ļoti iepatikās, un noteikti nākamo reizi, kad būs iespējams to redzēt jaunā iestudējumā, es to izmantošu.
…