Sabiedrisko attiecību ētikas kodeksa analīze. Latvijas piemērs

Cits punkts saka: „Vienmēr ņemt vērā iesaistīto personu intereses: gan klientu, gan attiecīgo mērķa grupu” (Best Point Station mājas lapa, Ētika). Šis punkts savukārt izklausās diezgan utopisks, jo diez vai vienmēr ir iespējams ņemt vērā iesaistīto personu intereses. Paskatoties uz to vēl savādāk, jāatzīmē, ka nekur nav norādīts, cik lielā mērā jāņem vērā katras puses intereses, tātad arī te paveras variēšanas iespējas. Jo iespējams
ņemt vērā visu intereses, tikai iespējams, ka kādas no tām tiks ņemtas vērā vairāk kā otras.
„Saglabāt lojalitāti pret saviem klientiem (bijušajiem un pašreizējiem)” (Best Point
Station mājaslapa, Ētika) saka sestais ētikas kodeksa punkts, kura formulējumu šķiet jau var pieskaitīt klasikai. Lojalitāte – kas gan ir lojalitāte? Kā to iespējams izmērīt? Kā iespējams noteikt vai darbība ir lojāla vai nē? Atkal svarīgs katra gadījuma formulējums.
Visinteresantākais punkts konkrētajā ētikas kodeksā skan : „Vienmēr un visos
gadījumos izturēties tā, lai iegūtu un nepazaudētu to cilvēku, ar ko kontaktējamies un sadarbojamies, uzticību” (Best Point Station mājas lapa, Ētika). Gribot negribot nākas pasmaidīt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēku ar ko kontaktējamies ir ļoti daudz, reizēm
arī cilvēki, kas ir mūsu konkurenti. Otrkārt, vārdi vienmēr un visos gadījumos tik tiešām šķiet nepiemēroti, jo var taču pavisam elementāri gadīties kāda persona, ar ko kontaktējamies, un tā no mums prasa kādu nelegālu darbību apmaiņā pret savu uzticību.
Paskatoties uz to no šāda aspekta, liekas absurdi, ka tāds apgalvojums vispār varētu
iekļauties ētikas kodeksā.
Darbā netika aplūkoti visi desmit analizētā kodeksa punkti, tomēr minētie sniedz
diezgan konkrētu ieskatu tajā, cik diskutabls tas ir. Un tāds tas noteikti nav vienīgais, kas tikai vēlreiz apliecina to, ka ētika sabiedrisko attiecību lauciņā ir problēma. Problēma, par kuras risinājumiem būtu jādomā un jāpievērš lielāka uzmanība.…