Sākumskolas skolotāja sadarbība ar vecākiem

Darbā ar vecākiem visefektīvākās sadarbības formas ir individuālās pārrunas, vecāku sapulces, regulāra informācijas nodošana, piedalīšanās svētku organizēšanā, ieteikumu jautāšana un iespēja saņemt konsultācijas. Lai gan visbiežāk lielākais neveiksmīgas sadarbības cēlonis ir vecāku aizņemtība un laika trūkums straujajā dzīves ritmā, vecāki apliecina savu vēlmi sadarboties, lai uzlabotu bērnu sagatavošanu skolai un lai kopumā sekmētu bērnu sasniegumus. Sadarbība sekmēs bērnam sasniegt labākus rezultātus mācībās, un sadarbības iespējas realizējas tikai tad, ja apstākļi sadarbībai būs piemēroti, t. i., ērts laiks un vieta gan vecākiem, gan pedagogiem, pozitīva un pārdomāta komunikācija, kā arī tiks respektētas vecāku personīgās, sabiedriskās, profesionālās, vaļasprieku intereses. Tikpat nozīmīgi ir subjektīvie faktori: vecāku pieredze, konkrētās dienas veselības stāvoklis, iespējamais nogurums, garastāvoklis, vecāku izglītība, reakcija uz konkrētu sarunu. Ja sadarbībai ir atbilstīgi apstākļi un labvēlīgi subjektīvie faktori, tad tā var izveidoties veiksmīga un sekmēt bērnu sagatavošanos skolai. Tomēr, ja apstākļi un mainīgie faktori ir nelabvēlīgi, tad, visticamāk, sadarbība starp skolu un ģimeni būs nesekmīga un nesasniegs izvirzīto mērķi. Galvenajam sadarbības virzītājam būtu jābūt pedagogam, jo, ikdienā attīstot un novērojot bērna prasmes, tieši pedagogs, piedāvājot vecākiem ērtu laiku, var vadīt individuālas pārrunas par konkrētu jautājumu, kura risināšana bērnam varēs palīdzēt attīstīt konkrētu prasmi. Taču arī vecāki, kuri ir atvērti sadarbībai un rezultātiem, var kļūt par veiksmīgas sadarbības iniciatoriem.

…