Biznesmeņu un finansistu aprindās viņus nemīl - un kā tu mīlēsi šos briļļainos kalsnos vīreļus un salta izskata sievietes, kas ierodas, lai iekasētu no tevis milzu naudu un par to vēl par tavu firmu vai banku sarakstītu visādas riebeklības. Šie cilvēki ir auditori, bez kuru pakalpojumiem pasaulē neiztiek neviena vērā ņemama sabiedrība.
Patiesībā jau zem auditoru nosaukuma slēpjas tie paši grāmatveži. Atšķirību no parastiem ierindas grāmatvežiem pat nav pārāk daudz. Vienkāršoti - ja grāmatvedis rūpējas par uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai organizācijas ikdienas finansēm, tad auditors pārbauda grāmatvedības dokumentu noformēšanas pareizību vai pat cenšas palīdzēt grāmatvedim tikt galā ar neskaidriem jautājumiem. Un tas viss, lai uzņēmuma, iestādes un organizācijas darbs ietu kā pa sviestu.
Auditoram visi pienākumi jāveic ar pienācīgu rūpību un pielietojot profesionālās zināšanas. Auditoram ir pienākums būt lietas kursā par visām izmaiņām un attīstību grāmatvedībā, auditā un jurisprudencē, lai nodrošinātu, ka klients gūst labumu no auditora zināšanām
Lai iegūtu informāciju, auditori stingri paļaujas uz personīgajām intervijām ar vadītājiem un darbiniekiem. Tas ir galvenais pārbaudes līdzeklis, kas ir novērots darba vietā vai apkopots politikas un procedūru rokasgrāmatās. Audita intervijas bieži tiek organizētas pēc uzrakstīto jautājumu sarakstiem, kuri noteikti, lai identificētu kontroles vājās vietas, darbību neefektivitāti, atbilstības trūkumu, vai citas lietas. Kā līdzeklis informācijas iegūšanai, auditora iemaņas izjautāšanā uzskatāmas kā pašas par sevi saprotamas. Bet faktiski spēja izmantot jautājumus efektīvi ir prasme, kas maz izprasta un reti atrodama auditēšanas literatūrā. Jautājumi var dod daudz vairāk nekā rūpīgi vākta informācija. Jautājumi regulē personīgās komunikācijas. Tiem ir spēks koncentrēt uzmanību uz galvenajiem jautājumiem un rosinātu tūlītēju rīcību. Jautājumi var tikt izmantoti arī, lai samazinātu konfliktus, atvieglotu pārrunas un izkliedētu emocionālas pretdarbības.
…
