Saskarsmes attīstošā prakse

1. 3.Verbālā saskarsme
Verbālo saskarsmi var raksturot kā runas darbību. Par saskarsmi var uzskatīt cilvēku mijiedarbību, kas ir afektīvi vērtējoša vai izziņas informācijas apmaiņa[5.;94], bet valoda, kas bieži tiek izskatīta kā īpašs darbības veids, ir cilvēku saskarsmes process.
Verbālās komunikācijas zīmju sistēma ir valoda, fonētisko zīmju sistēma, kas ietver divus principus: leksisko un sintaktisko. Runa, ja partneru vidū pastāv valodas zīmju intersubjektivitāte, ir visuniversālākais komunikācijas līdzeklis. Nododot informāciju ar runas palīdzību, vismazāk zūd informācijas jēga. Sarunā informāciju var precizēt, papildināt, pilnveidot. Prasme sarunāties ir prasme sniegt informāciju pašam un iegūt informāciju no partnera, uzmanīgi klausoties un uzdodot jautājumus.[1.; 30]
Daudz pētījumu cilvēka valodas un ekspresiju jomā veicis M. Lušers. Savā darbā viņš pauž domu, ka ņemot vērā cilvēka izteicienus, var secināt par viņa emocionālajām ievirzēm un slēpto dzīves filozofiju. Viņš cilvēku runā izdalīja vairākas kategorijas:
1. vārdi- signāli, kas vēsta par runājošā personības īpatnībām. Viņš nesadala šos vārdus- signālus kategorijās, bet apraksta, kas slēpjas aiz konkrēta vārda vai frāzes, piemēram:
- pazemība;
- pašaizsardzība, gaidot kritiku;
- šaubīšanās par savu taisnību;
- nepārliecinātība;
- samierināšanās un kapitulācija;
- piesardzība izsakot savu viedokli vai pretenzijas par sava viedokļa objektivitāti, utt..
2. runas veids, kas ļauj izprast cilvēka lomu uzvedību;
3. afektīvās runas pakāpes- piekrišanas un noliegšanas piecus līmeņus: no atzinības bez afekta līdz triumfam un no neatzīšanas bez afekta līdz riebumam.[ 7.;88]
…