Pirmā Saulcerītes Vieses sarakstītā grāmata „Randenes vasara” tika izdota 1965. gadā. Tas ir saistošs tēlojums par rakstnieka Raiņa dzīvi. Saulcerīte bija teicama Raiņa daiļrades un biogrāfijas pārzinātāja. Viņa atvēra vēl toreiz nezināmās Raiņa literārās darbības lappuses, ko pēc gadiem ietvēra grāmatā „Jaunais Rainis”. Kopumā Viesei bija 2 lielas mīlestības- Aspazija un jau minētais Rainis, kuru dzīves un likteņi bija cieši saistīti .Viņa atklāja Aspaziju-visā visumā un pilnībā, ar katru gadu ejot dziļāk viņas personības un daiļrades izpētē. Viese ir izcilākā Aspazijas un viena no izcilākajām mūsdienu latviešu literatūras pētniecēm. Vispirms Saulcerītes kārtojumā iznāca divi Aspazijas dzejas sējumi (1966.), tam sekoja divi lugu sējumi (1968.), pēc tam Saulcerītes apkopojoša monogrāfija „Aspazija” (1975.), tad plašs Aspazijas Kopotu rakstu izdevums sešos sējumos (1985-1988.)
. Rakstniece ir arī sarakstījusi monogrāfiskas atceres par Krišjāni Baronu („Mūža raksts”, 1985.),kā arī eseju krājumu „Radīšanas brīnums”. Manuprāt, tikpat lielas ievērības cienīga ir grāmata „Pie sliekšņa, pie avota”, kurā apkopotas esejas par rakstniekiem un īsas ziņas par viņu mājām vai muzejiem. Saulcerīte Viese ir sastādījusi izdevumu „Eduarda Veidembauma dzīves un darba vietas”. Laikrakstā „Literatūra un Māksla” publicēti literatūrkritiski raksti: „Kāds tu esi, mans laikabiedr?”, „Vai ir vēl tāle, tālāka par tālu?”, „Nodeldēti vārdi”. Žurnālā „Varavīksne” ievietoti Vieses apskati par latviešu literatūru pirms 100 gadiem. Citi raksti publicēti žurnālā „Karogs”, turklāt kopā ar J. Bebrišu tika veidota dokumentāla drāma. Visas savas dzīves laikā Viese ir daudz darījusi, lai popularizētu citu rakstnieku darbus, ir bijusi aktīva kultūras un citās dzīves jomās
…
