Meža aveņu garšas vilinājumu pazīstam jau kopš bērnības, kad bijām gatavi uz īstiem varoņdarbiem, lai tiktu pie sārtajām, sulīgajām ogām. Vasaras svelmē vilkām gumijas zābakus, kas pasargāja no čūskām, treniņtērpu, kas palīdzēja atvairīt dzēlienus, un devāmies līdzi vecākiem uz meža izcirtumu, kur, cīnoties ar odiem, dunduriem un citiem knišļiem, centāmies pēc iespējas ātrāk piepildīt kaklā uzkarināto alumīnija kanniņu. Tiesa, ne vienmēr pietika pacietības salasīt tik daudz ogu, lai mamma savārītu ievārījumu. Kāds tur brīnums, ja kanniņā iebira tika tās avenes, kas netika kāri nošmaukstinātas pa taisno no krūma.
Meža avene (Rubus idaeus L.) divgadīgs, līdz 2 metrus augsts krūms. Savvaļas avenes pazina jau Senajā Romā un Grieķijā, kur aveni uzskatīja par mīlestības simbolu. Pirmās kultivētās aveņu šķirnes Eiropā parādījās 16. gadsimtā. Mūsdienās savvaļas avenes ir plaši izplatīts augs visā Latvijas teritorijā.…