Mūsdienu zinātne un filosofija pievērš lielu uzmanību sarežģītajam jautājumam, kā kaut kas top par zīmi. Zīmju pētījumi savijas ar filosofijas, valodniecības, kultūras teorijas, psiholoģijas atziņām. Tad kas tad īsti ir zīme, kāds ir tās jēdziens un veidi? Kā zīme izpaužās dažādās komunikatīvajās sistēmās?
Semiotikā zīmi plašākā nozīmē izprot kā materiālu objektu, kuram noteiktos apstākļos (kā saka zinātnieki – apstākļos, kas veido semiotisku situāciju) atbilst kaut kāda „nozīme”, kas var būt jebkas – reāla vai izdomāta lieta, parādība, process, fantāzijas vai pasaku būtne, abstrakts jēdziens. Pasaule ir pilna ar zīmēm. Zīmes izpaužas dažādos veidos, piemēram, uz ielām un ceļiem ir izliktas satiksmes zīmes, preces tiek apzīmētas ar ražotājufirmu zīmēm, skolēnu sekmes tiek vērtētas ar skaitļiem, kuru sauc par atzīmēm, utt. Mūzika tiek pierakstīta ar nošu zīmēm, kas apzīmē skaņas. Cilvēku pozas, žesti, mīmika darbojas kā sazināšanāš zīmes. Grūti atrast darbības sfēras, kurās nebūtu zīmju. Zīmes mēdz būt iemiesotas kādā materiālā, piemēram, satiksmes zīmes ir veidotas no metāla plāksnītes, kas uzstādīta stieņa galā, burti, notis, skaitļi tiek rakstīti ar krāsu uz papīra utt. Taču materiāls neveido zīmes būtību.…