Sengrieķu daiļuma kritēriju izpausmes arhitektūrā un mākslā

Dailes jēdziens grieķu domāšanā – skaists ir viss, kas vērtīgs, kas cienīgs būt atzīts par labāko. Šis princips ir sengrieķu tēlniecības, teātra un arhitektūras pamatā. Tēlniecība ataino grieķu uzskatus par dažādām rakstura un ķermeņa īpašībām. Teātris, savukārt, atspoguļo grieķu tiekšanos pēc kārtības mākslā. Bet arhitektūra sevī cieši apvieno praktisko ar skaisto.
Tēlniecība ataino grieķu attieksmi pret daudzām cilvēku īpašībām. Par lieliskām tiek uzskatītas savaldība, koncentrēšanās, vīrietim arī – vīrišķība un spēks. Tikai viegli savilktās uzacis liecina par skaistās un pilnīgās Mīrona Atēnas dusmām. Tēlnieki atveido sportistus mierīgus, koncentrētus, fiziski skaistus (Mīrona Diskobols un Polikleita Dorifors) vai saviļņotus (Līsipa Apoksiomens). Skaistums vienmēr iet roku rokā ar krietnajām īpašībām.
Grieķu teātris atspoguļo grieķu tiekšanos pēc sakārtotības. Daudzas lietas saistībā ar teātri bija strikti noteiktas – nedrīkstēja būt vairāk kā 3 aktieru izrādē, lugas darbība visbiežāk tika attēlota vienā vietā un nepārsniedza vienas dienas ilgumu.
…