Mainoties gadalaikiem jeb sezonām, arī dabā notiek dažādas fizikālas un ķīmiskas pārvērtības. Savā ilustrētajā esejā es aplūkošu četrus gadalaikus un sezonālās pārvērtības tajos.
Rudens.
Rudenī kokiem nokrīt lapas. Tas notiek tādēļ, ka rudenī augsne kļūst aukstāka un koki var uzņemt mazāk ūdens. Taču lapas nepārtrauc ūdens atdevi gaisā un tāpēc kļūst arvien sausākas. Koks, lai saglabātu vērtīgās barības vielas, kas atrodas lapās, ar zaru palīdzību tās iesūc stumbrā un mizā. Tad lapas vairs kokam nav vajadzīgas, tās nokalst un nobirst. Nokritušās lapas satrūd — tā ir derīga ķīmiska pārvērtība (sk. attēlu nr.1.).
Rudenī augi nogatavo augļus un (ja tie ir viengadīgi augi) — satrūd. No daudziem augļiem pārtiek cilvēks — āboli, rieksti, ogas u.c. (skat. att. nr. 2.). Cilvēka organisms šos augļus dažādu ķīmisko pārvērtību rezultātā pārstrādā.
Rudens beigās daži dzīvnieki dodas ziemas guļā, jo ziemā ir grūtāk sagādāt pārtiku, turklāt ir auksts. Dzīvnieki, kas dodas ziemas guļā ir, piemēram, lāči, āpši, eži, skunksi, sikspārņi u.c. Savukārt gājputni dodas prom uz siltajām zemēm, lai pavasarī atkal atgrieztos. …