Ar laiku paliek aizvien mazāk izsūtīto cilvēku, kas varētu dalīties atmiņās par piedzīvoto Sibīrijā. Par laimi, no manas ģimenes neviens netika izsūtīts. Tomēr es ļoti vēlējos vairāk uzzināt par šo traģēdiju, tādēļ devos satikt sievieti, kurai izsūtīšanu nācies piedzīvot veselas divas reizes. Viņa man stāstīja par abām izsūtīšanām, stāsti bija gari un emocionāli, tādēļ es izvēlējos šoreiz rakstīt tikai par pirmo izsūtīšanu uz Sibīriju. Lūk, ko man stāstīja Lidija Skrinda:
‘’Esmu dzimusi 1936. gadā Daugavpils apriņķī, Līksnas pagastā, “Zabaltišķos”. Tētis bija lauku skolotājs, dzimis 1902.gadā. Bērnībā mēs dzīvojām samērā labi, jo tētis kā skolotājs pelnīja naudu un vectēvs bija zemkopis. Zeme mums bija maziņa. Mājās turējām divas gotiņas un vienu zirgu. Vectēvam ļoti, ļoti patika zirgs.
…