Sievietes ir dzīvotspējīgākas nekā vīrieši. Vēsture ir pierādījusi, ka noteiktos laika periodos sievietes ir dominējušas pār vīriešiem. Praktiski vienmēr ir eksistējis ciltsmātes kults, arī dabā. Arī mūsdienās sievietes ir aktīvākas un daudzpusīgākas nekā vīrieši.
Vēsture ir pierādījusi, ka noteiktos laika periodos sievietes ir dominējušas pār vīriešiem. Runa ir par leģendām apvītām Atlantīdām- lieliskajām medniecēm, karotājām. Ir saglabājušās leģendas par ļoti spēcīgu, attīstītu valsts iekārtu, kurā valdīja sievietes. Tā bija bagāta, attīstīta, plaukstoša valsts, kurā visas galvenās pārvaldes funkcijas atradās sieviešu rokās. Sievietes prasmīgi valdīja un attīstīja savu valsti, kā arī prata to pasargāt no ārējiem agresoriem, mežoņu ciltīm, jo bija arī fiziski attīstītas.
Tātad sieviete, gan kā māte- dzemdētāja, gan kā valsts pārvaldītāja, medniece un kareive, spēja radīt vienu no mums zināmajām spēcīgākajām un civilizētākajām kultūrām. Pie tam šīs sievietes ir bijušas arī izcili skaistas.
Leģendas vēsta par saliedētību, disciplīnu, morālo spēku un milzīgu atbildību- īpašībām, ko diemžēl ir grūti apvienot ar vīriešu sabiedrību.
Tad, kad vīrieši ir bijuši pie varas un ne tikai, piemēram, viduslaikos, vienmēr ir cīnījušies, rīkojuši dueļus nonāvējot viens otru, dažkārt pat uzsākuši karus, izpostīdami daudzas tautas un valstis. Un kā dēļ tas parasti notiek?- Protams sieviešu dēļ, vīrieši ir gatavi uz vislielāko nežēlību un iznīcību tikai sieviešu dēļ. Sieviešu valdīšanas laikā nav nekas tāds bijis. Tas tikai pierāda to, ka sievietes, pirmkārt, ir gudrākas, otrkārt, vīrieši atzīst to, ka sievietes ir pārākas par viņiem, ja jau viņu dēļ ir gatavi praktiski uz visu.
Tā vēsture pierāda, ka mūsdienās tā dēvētais “vājais dzimums” ir spējis radīt valsts iekārtu, kura nav pārspēta līdz mūsdienām.
Praktiski vienmēr ir eksistējis ciltsmātes kults, arī dabā. Kopš senatnes ir zināma kārtība, ka bijusi ciltsmāte, ap kuru pulcējās saime, ģints, kopiena, cilts. Māte, sieviete, vienmēr ir bijusi pavarda sargātāja un dzimtas turpinātāja, viņa ir bijusi galvenā. Visas darbības ciltī un ārpus tās, kā arī svarīgi notikumi ir notikuši tikai caur ciltsmāti, tikai ar viņas galēju piekrišanu. Ciltsmāte bija kodols, ap kuru viss tika lemts un darīts.
Vēl nesenā pagātnē cilvēkus sauca mātes vārdā, tas ir, cilvēkus uzvārda vietā apzīmēja vārdā un mātes vārdā, piemēram, Jānis Annas dēls. Tas atkal pierāda, ka sievietēm dzīvē ir lielāka nozīme nekā vīriešiem.
Arī dabā pastāv ciltsmātes kults, kurā ir sievietes, mātes, pārsvars. Piemēram, bišu. stropā noteicošā ir bišu māte, kura rūpējas par visu stropu. Ir apbrīnojama bišu stropa sakārtotība, katrs zina savu vietu un uzdevumu. Ja arī kāds sadumpojas, tas tulīt tiek iznīcināts vai padzīts no stropa. Visi seko mātei, tāpēc, ja grib pievilināt bišu saimi, atliek tikai notvert māti- viss pārējais bišu spiets sekos līdzi. Tas ir ideālas sabiedrības piemērs. Ja mūsdienās būtu viss tik ideālā kārtībā un katrs zinātu savu vietu un uzdevumu, mums būtu ideāla dzīve!
Stropā trans- vīrietis, ir atstāts otrajā vietā un viņu izmanto tikai vairošanās procesam. Arī lāču vidū tā ir. Lāču mātītes dzīvo atsevišķi. Ēdienu dabū pašas, arī pastāvēt un aizstāvēt sevi lācenes var. Lācenes var par sevi parūpēties. Lāci viņas meklē tikai riesta laikā. Pat dabā vīrietis nav nozīmīgs. Tādus piemērus varētu minēt vēl daudz.
Tas viss pierāda, ka sievietes- “vājais dzimums”, var tikt galā arī vienas, sievietes var nodibināt kārtību un disciplīnu.
Arī mūsdienās sievietes ir aktīvākas un daudzpusīgākas nekā vīrieši. Piemēram, skolā katra meitene nodarbojas ar vairākām lietām, piemēram, sportu, dejošanu, floristiku, mājturību, savukārt zēni nodarbojas tikai vienā nozarē, visbiežāk sporta, vai arī nenodarbojas vispār ne ar ko. Meitenes piedalās arī dažādos pasākumos, popielās, daiļlasīšanas konkursos, olimpiādēs, dažādos skolas sevis parādīšanas un pierādīšanas konkursos, savukārt zēni meklē iespēju kā no tā tikt vaļā, izvairīties un palikt maliņā, sevi pierādot tikai no fiziskās puses.…
