Žurnāls “Latvijas Padomju Sieviete” (turpmāk tekstā “Sieviete”) Padomju Latvijā iznāca kopš 1952. gada. Es izvēlējos analizēt laika posmu no 1974. līdz 1978. gadam. Kā ir rakstīts katra žurnāla numura pirmajā lapspusē, tas ir “sabiedriski politiski un literāri māksliniecisks ilustrēts žurnāls”. Mani interesē, kā tolaik esošā padomju vara ietekmēja šo sieviešu žurnālu un kādu sievietes tēlu propagandēja par ideālu ar žurnāla starpniecību.
ŽURNĀLA VIZUĀLAIS TĒLS
Žurnāls ir A4 formāta, diezgan plāns, ja salīdzina ar mūsdienu sieviešu žurnāliem, vidēji 25 lappuses biezs. Žurnālus, kurus lasīt, es atlasīju pēc interesantākajiem vākiem. Vāki ir krāsaini, uz tiem ir atbilstošas (tematiskas) fotogrāfijas. Piemēram, martā, kad svinēja sieviešu dienu, uz žurnāla vākiem redzam gan U. Zemzara gleznu “Māte ar bērnu”, gan mazus trīnīšus, gan kādu ģimeni, gan akvareli ar ziedu motīviem. Kāda maija numuram uz vāka ir zīmējums ar 1. maijam tradicionālajiem motīviem – improvizētu zemeslodi un putniem, kas to aplido. Augustā, savukārt, uz vāka ir foto ar graudu ražas novākšanu - kombaini, nopļauta druva, brigadieri. Manuprāt, sieviešu žurnālam ne pārāk atbilstošs vāka foto. Vēl uz kāda cita vāka bija liels sarkans uzraksts: “XXV PSKP Kongress”. Un tikai uz viena žurnāla atradu populāras aktrises foto – tā bija Lilita Ozoliņa. Šie vāki norāda uz toreizējo sievietes lomu – māte, ģimenes cilvēks, sabiedriskās dzīves aktīva līdzdalībniece.
Lai arī katra žurnāla numura pirmajā lappusē tiek teikts, ka tas ir ilustrēts, fotogrāfiju ir diezgan maz. Krāsainas – ļoti reti, tās parādās tikai 1977. gada žurnālu numuros. Šī perioda sākumā žurnāla lapas ir iedzeltenas. Baltākas (taču ne tik baltas kā šodienas žurnālos) tās kļūst 1975. gada beigās.
Jādomā, ka ne tikai šī žurnāla, bet arī visas tā laika preses raksturīga iezīme bija viengabailainie teksti. Tos ir grūti lasīt; izlasot tikai virsrakstus, nevar saprast, par ko būs runa. Līdu kā tādu praktiski nav, un, ja ir, tie ir ļoti gari. Rakstos dominē stāstu elementi, žurnālistiks kopumā šķiet stāstoša, atsevišķos rakstos līdzīga daiļliteratūrai.
Vēl viena īpatnība – žurnālam nav patstāvīga rubriku sadalījuma, pie kādiem esam pieraduši šodien. Dažreiz paradās rubrikas “Mūsu novadu daile”, “Par mīlestību jārunā nopietni”, “Tas var jūs interesēt”, taču tās nav pārāk regulāras. Šī iemesla dēļ lasītāji nevarēja rēķināties ar to, kas būs nākamajā žurnāla numurā.
SIEVIETES TĒLS ŽURNĀLĀ
Katrā laikā sievietēm loma tomēr bijusi citādāka. Visa padomju propaganda, arī šajā žurnālā, ir izveidojusi ideālās sievietes tēlu. Tā vien liekas, ka caur šo žurnālu sievietēm tiek “iepotēta” pastāvošajai varai vēlamā domāšana un uzvedība. Sieviete tajos laikos nevarēja būt vienšķautņaina – piemēram, tikai laba darbiniece vai māte. Caur šo piecu gadu žurnāliem varēju izdalīt vairākus sievietes paveidus, kurus apvienojot, rodas ideālā padomju sieviete.
…
