Par “smailijiem” jeb “smaidiņiem” datortehnoloģijā sauc dažādas zīmes, ar kurām cilvēki, sazinoties internetā, var parādīt savu noskaņojumu un emocijas. Daudzi ir pārliecināti, ka dzeltenā apaļā smaidīgā sejiņa ir tāds pats cilvēces izgudrojums kā ritenis. Tomēr tā nav – “smaidiņam” ir autors. Pirmais sejiņu uzzīmēja amerikāņu mākslinieks Hārvijs Bols.
Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā Amerikā sākās lielo apdrošināšanas sabiedrību saplūšana. Process bija ne vien sarežģīts, bet arī nervozs, un tas ļoti ietekmēja apdrošināšanas sabiedrību darbinieku noskaņojumu – viņi kļuva viegli uzbudināmi un pār jūtīgi. Uzņēmuma “State Mutual Life Assurance” vadītāji nolēma uzlabot savu noskaņojumu un piespiest viņus smaidīt vienmēr – kad satiekas ar klientiem, runā pa telefonu, strādā ar dokumentiem. Viņi nolēma sarīkot netradicionālu reklāmas akciju, kuras galvenais akcents būtu košs un prātā paliekošs simbols. 1963. gada decembrī uzņēmuma pārstāvji atrada mākslinieku H. Bolu un piedāvāja viņam īstenot šo projektu. Vēlāk mākslinieks atzinās, ka darbu viņš paveicis desmit minūtēs un saņēmis par to 45 ASV dolārus. Un tā bija visa nauda, ko H. Bols saņēma par “smaidiņu”. Mākslinieks savu zīmējumu pat nereģistrēja kā preces zīmi, nekad nav aizstāvējis savas autortiesības un nekad nav to nožēlojis. “Mans tēvs neprata rīkoties ar naudu,” visā pasaulē un itin drīz nonāca uz krekliņiem, emblēmām un atklātnītēm, īsāk sakot, uz visām lietām, ko varēja ātri un priecīgi pārdot. Par kaut kādām autortiesībām neviens nedomāja, un ASV pasta dienests pat izlaida pastmarku, uz kuras rotājās “smaidiņš”.
…
