Smiltenes novada ģeogrāfiskais raksturojums

Kopumā Smiltenes novada kultūrainavā var vērot gan Latvijai tipiskās kultūrainavas (viensētas, kas tika būvētas pēc viena parauga Ulmaņa laikos; sociālisma arhitektūra), gan Vidzemei raksturīgās ainavas (reljefa saposmojums).
No dabas vērtībām Smiltenē ir 5 dabas liegumi (t.sk. Lielais purvs, Mežole, Rauza), 4 dabas pieminekļi (t.sk. Palsmanes parks, Silvas dendrārijs) un 33 mikroliegumi. Ir arī vairāki dižkoki. Par lielu ainavisko vērtību tiek uzskatīti Smiltenes pilsētas parki, kas izvietoti Abulas upes ielejā.
Vēsturiski novads sāka attīstīties 14.gs., kas Smiltenē tika uzbūvēta pils, ap kuru sāka veidoties pilsēta. Kopš seniem laikiem Smiltenes novadā krustojošies tirgotāju ceļi, kuri veicināja pilsētas attīstību. Vairakkārt karos pils tika nopostīta un atjaunota. 18.gs. tika uzbūvētas vairākas muižas, kas veicināja novada attīstību. Strauja attīstība notika 20.gs. sākumā, kad tika uzbūvēts šaursliežu dzelzceļš līdz Valmierai, HES, kokzāģētavu, slimnīcu u.c.
Smiltene tiek dēvēta par ceļinieku galvaspilsētu, jo šeit ir mājvieta lielākajiem Vidzemes ceļu būves uzņēmumiem. Smilteni dēvē arī par šlāgermūzikas galvaspilsētu, jo šeit izveidotas vairākas mūziķu grupas: „Apvedceļš,” „Sestā jūdze” u.c. Daudziem cilvēkiem Smiltene asociējas ar uzņēmumu „Smiltenes piens.”
…